Mans darbs pieprasa smaidu, dzirkstošu enerģētiku, radošu garu, un to visu arī es sniedzu. Kad šī baterija iztērēta, mājās vai aiz kadra vēlos būt rātns, rāms un mierpilns. Tāpēc nedomājiet, ka ikdienā izskatos dusmīgs vai kaut kas nav kārtībā. Nē, tā ir mana seja. Es taupu enerģiju.
Mana miera osta ir tur, kur nav pārbāzts ar laineriem, kuģiem un motorenēm. Tur, kur harmonisks ūdens zaigojas saulē un silda muguru. Tur, kur mēs ar sievu un meitu sēžam koka laivelē, duču baltu gulbju ieskauti, un unisonā dungojam: «Spīguļo, saulīte, spīguļo!» Tā ir mana miera osta.
Ja tu nebūtu tas, kas esi, kas tu gribētu būt?
Es allaž esmu apbrīnojis dziedātāju, mūziķu talantu. Pāris muzikālu garadarbu manā pūrā gan eksistē, bet tā ir studijas vaina. Realitātē es apzinos savas (ne)spējas.
Mans sapnis būtu piepildīt kuplas arēnas vai stadionus un tūrēt apkārt zemītei līdz The Rolling Stones vīru sirmumam.
Bet tas, visticamāk, ne visai ģeldētu manai lēdijai un kaitētu attiecībām, tāpēc labi vien ir, kā ir.
Kādas ir tavas nākotnes perspektīvas? Vai ir kādi mērķi, uz ko šobrīd aktīvi tiecies?
Pašlaik vēlos atgriezties ar kādu jaunu projektu vai oriģinālsaturu kādā no platformām. Idejas gan vienmēr ir milzīgas kā ziloņi, beigu beigās viss atduras finansiālajā šlagbaumā. Un tā jau pildās nerealizēto ideju plaukts, kas pārklāts putekļiem. Ilgtermiņā gribu pilnveidot un ieguldīt sevī un savā daudzpusībā. Iemācīties papildu valodu, apgūt mūzikas instrumentu, iegūt papildu zināšanas. Un, protams, uzcelt māju, izaudzināt dēlu, iestādīt ozolu. Čūsku negribu sist.