Bez reformām palielināt finansējumu veselības aprūpei nav reāli (3)

Iepriekš Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris un Latvijas Ārstu biedrības biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēruši, ka Latvijai jāīsteno EK, Pasaules Bankas un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumi par finansējuma palielināšanu veselības aprūpei.

Vaicāts par to, Reirs skaidroja, ka EK ir dažādi departamenti un veidojas pretrunas starp tiem EK pārstāvjiem, kuri prasa ievērot fiskālo disciplīnu, un tiem, kuri aicina piešķirt papildu finansējumu kādām jomām.

Budžeta komisijas vadītājs vērsa uzmanību, ka

EK departamenti vai PVO pārstāvji, kuri mudina piešķirt naudu, - atšķirībā no Latvijas saistībām - nenes tiešu atbildību par saviem ieteikumiem. Savukārt Latvijai ir jāievēro eirozonā noteiktie fiskālās disciplīnas nosacījumi, uzsvēra politiķis.

Vaicāts sīkāk par nepieciešamajām reformām, ko Latvija varētu piedāvāt sarunām ar EK, Reirs norādīja, ka šāds reformu piedāvājums jāsagatavo Veselības ministrijai. Paralēli koalīcijas un Finanšu ministrijas Nodokļu politikas darba grupā šogad tiks spriests arī par veselības finansēšanas jautājumiem.

Politiķis kā labu piemēru veselības finansēšanai min toreizējās veselības ministres, pašreizējās izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) pirms vairākiem gadiem virzīto veselības apdrošināšanas sistēmu, kas sasaistīta ar nodokļu nomaksu.

Reirs akcentēja, ka

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur veselības aprūpes neakūto pakalpojumu saņemšana nav sasaistīti ar nodokļu nomaksu, bet tikai cilvēka personas kodu.

Politiķis jau iepriekš uzsvēris, ka ja būtu ieviesta Čakšas pirms vairākiem gadiem piedāvātā sistēma, tad katru gadu veselības budžetā papildu būtu iekasēti 70 līdz 80 miljoni eiro.

Kā ziņots, Latvijā jādomā, kā veselības aprūpei paredzēt "iezīmētāku finansējumu", jo nav viegli katru gadu domāt, kur rast jaunus līdzekļus, šādu nostāju pauda veselības ministre Līga Meņģelsone (AS).

VM plāno veidot darba grupu kopā ar darba devējiem un nozares ekspertiem, lai sagatavotu priekšlikumus veselības aprūpes nozares finansēšanas modelim. Ministre tika norādījusi, ka modelim ir jābūt ilgtspējīgam, stabilam, sistēmiskam un prognozējamam, turklāt tādam, kas garantē sasniegt izcilību veselības aprūpē.