/nginx/o/2018/08/10/11170209t1h174f.png)
/nginx/o/2023/03/26/15220562t1h831b.jpg)
Berlīnē svētdien notiek referendums par iniciatīvu, kuras nolūks ir grozīt Vācijas galvaspilsētas klimatneitralitātes mērķi no 2045.gada uz 2030.gadu.
Berlīnē referendumā lemj par ātrāku klimatneitralitātes sasniegšanu
Pašreizējais Berlīnes federālās zemes enerģētikas pārejas likums paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu par 70% līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 1990.gada bāzes līmeni un līdz nullei līdz 2045.gadam.
Grupa "Klimaneustart" ("Klimata restarts") savāca 260 000 parakstu par iniciatīvu, kas pieprasa siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu par 70% līdz 2025.gadam un vismaz par 95% līdz 2030.gadam. Tāpēc par šo iniciatīvu tiek rīkots referendums.
Lai drīzāka klimatneitralitātes sasniegšana tiktu ierakstīta likumā, referendumā jāpiedalās vismaz 25% balsstiesīgo, no kuriem vairākumam jāatbalsta izmaiņas.
Berlīnes mēre Franciska Gifeja paudusi viedokli, ka Berlīnei nav reāli sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030.gadam. Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kas, tāpat kā Gifeja, ir sociāldemokrāts, ir paudis skepsi par šo ideju.
Pēc februārī notikušajām atkārtotajām Berlīnes landtāga vēlēšanām Vācijas galvaspilsētā norit koalīcijas sarunas starp kristīgajiem demokrātiem (CDU) un sociāldemokrātiem (SPD).
Līdz šim Berlīnē pie varas atrodas tā dēvētā sarkani-zaļi-sarkanā koalīcija, kuras sastāvā SPD vadībā darbojas arī zaļie un kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie").
Arī CDU mēra amata kandidāts Kajs Vēgners, kurš sarunu veiksmīga iznākuma gadījumā nomainīs Gifeju, atzinis, ka "Klimaneustart" priekšlikums ir nereālistisks.