Video ⟩ Latvija neattīsta skaitļošanas jaudas universitātes; tas draud ar atpalicību

Premjers un prezidents no uzņēmējiem pieprasa ekonomikas transformāciju, lai aizvien vairāk naudas mēs pelnītu no inovatīviem IT produktiem. Savukārt uzņēmēji pārmet, ka valsts joprojām pārāk maz naudas dod universitātēm it īpaši skaitļošanas jaudu stiprināšanai, lai šos jaunos produktus varētu izgudrot.

Tas, kurš pārvalda informāciju un datus, tas pārvalda pasauli. Ja agrāk lielvaras sacentās ar ieročiem, šobrīd skaidrs, ka jāspēj pirmkārt iekarot cilvēku prātus. Un iegūt dominējošo lomu ekonomikā. Lai to spētu, jābūt pirmajiem zinātnē un inovācijās. Mūsdienu zinātnieki lielākoties vairs neeksperimentē ar kolbām laboratorijās. Klimata pārmaiņu modelēšana, medicīnas izgudrojumi, gēnu izpēte, mākslīgais intelekts, kvantu skaitļošana - tam visam nepieciešami superdatori kā, piemēram, Somijā.

Rīgas tehniskās universitātes HPC jeb Augstas veiktspējas skaitļošanas centrs ir lielākais Latvijā. Tas ļauj mācīties un strādāt studentiem, zinātniekiem un jaunuzņēmumiem. Jaudas un apjomi ar Somijas superdatoru nav salīdzināmi. Te serveru kastes sarindotas tikai trijos skapjos.

Superdatori ir serveru bloki, kas saslēgti vienā tīklā. Ja, piemēram, zinātnieks uz sava datora var veikt tikai vienu eksperimentu, tad uz šāda servera iespējas ir daudz lielākas. Jo modernāki un jaudīgāki tie ir, jo vairāk darbus vienlaikus tie spēj paveikt. Bet iekārtu dzīves ilgums nav garš. Dažos gados serveri noveco, jo tiek izgudroti jaunāki un krietni jaudīgāki. RTU pēdējos gados palīdzējuši ziedotāji - pusmiljonu iedevis SIA "Mikrotīkls". Bet nauda nepieciešama regulāri, lai tehniku atjaunotu un nepietrūktu skaitļošanas jaudas. Valsts tam naudu nedod.

RTU šogad būšot vairāki lieli projekti, kam visiem HPC pieejamā infrastruktūra varētu arī nepietikt. Lai noturētu līdzšinējo tempu, nevis strauji augtu, katru gadu kā minimums jāiegulda 250 tūkstoši eiro tikai tehnikas nomaiņai un uzlabošanai. Ēvalds Urtāns, kurš pats ir vairāku inovatīvu produktu radītājs, stāsta, ka skaitļošanas jaudas jaunuzņēmumi var iegūt arī pie Google, Amazon vai Oracle.

Ziedojumi un Eiropas projekti - tas ir veids kā piesaistīt naudu moderno serveru iegādei. Bet tas neļauj plānot ilgtermiņa attīstību un tehniku visu laiku pilnveidot. Dzīvojot no projekta līdz projektam nozīmē atpalikšanu un nespēju konkurēt. Kaut vai ar Tartu universitāti Igaunijā.

Zinātnieki un universitātes tēlaini salīdzina - ja Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka pirmkārt jāapmāca pēc iespējas vairāk šoferu, tad pētnieki ir pārliecināti - vispirms ir jāuzbūvē ceļi, kur šiem šoferiem braukt.

Uzņēmums TILDE ir viena no darba vietām, kur varētu strādāt RTU un Latvijas universitātes studenti. Te serveru jaudas ir divreiz lielākas nekā RTU. Mārcis Pinnis, kurš nodarbojas ar mākslīgā intelekta produktu radīšanu uzskata - ja valsts pieeju nemainīs, turpmākajos gados Latvija nebūs starp valstīm, kas spēs radīt jaunus unikālus produktus.

Izglītības un zinātnes ministre iesaka, ka varētu apsvērt ideju par, piemēram, LU un RTU skaitļošanas jaudu apvienošanu. Abas augstskolas gan par šādu ministrijas ideju uzzināja no raidījuma.