Mākslīgā intelekta (MI) rīki pēdējo mēnešu laikā rodas kā sēnes pēc lietus. “ChatGPT”, “Google Bard”... Šie rīki prot rakstīt esejas, dzejoļus, pat programmu kodus. Tas radījis jautājumu, cik droši cilvēki var justies savās darbavietās.

30. novembrī klajā tika laists MI rīks “ChatGPT”, kas parādījis prasmes veikt dažādus uzdevumus, piemēram, pat nokārtot eksāmenus, rakstīt e-pastus un daudz ko citu.

Plašākai sabiedrībai plaši pieejamais MI rīks ir pavēris daudz jaunu iespēju, kuras vēl pirms gada šķita teju nereālas. Lai arī lietotnes veidotāji “OpenAI” ir kritizēti par necaurspīdīgu programmēšanas procesu, kompānija aktīvi strādā pie MI trenēšanas.

“Microsoft” atbalstītā “ChatGPT” ir kļuvusi par visātrāk augošo patērētāju programmu pasaulē, kas vien divu mēnešu laikā spējusi piesaistīt vairāk nekā 100 miljonu lietotāju.

Martā arī “Google” ASV un Lielbritānijā plašākā sabiedrībā sāka sava MI rīka “Bard” testēšanu. Arī Ķīnas tehnoloģiju gigants “Baidu” paziņojis par sava rīka “Ernie” izveidi, taču pagaidām gan “Bard”, gan “Ernie” pieredz dažādas problēmas.

Pašlaik “OpenAI” laidusi klajā GPT-4 – uzlabotāku “ChatGPT” versiju, kas ļauj analizēt attēlus un tekstus, kas apjomīgāki par 25 000 vārdiem, spēj radīt attēlus no ar roku zīmētām skicēm un sekunžu laikā spēj radīt spēļu programmatūras kodus.

Starptautiskā Darba organizācija aprēķinājusi, ka 208 miljoni cilvēku 2023. gadā būs bezdarbnieki, un MI rīki rada risku, ka šis skaits strauji palielināsies. Kuras profesijas būs vairāk apdraudētas? Kāda būs darba nākotne?