/nginx/o/2023/03/29/15225616t1h45d1.jpg)
„Ratus taisi ziemā, ragavas – vasarā,” šādu tautas gudrību noteikti var attiecināt arī uz apkures sistēmu ierīkošanu vai uzlabošanu, lai pārdomāti izvēlētos savam mājoklim atbilstošāko, efektīvāko un arī videi draudzīgāko apkures veidu, lai gada aukstāko laiku sagaidītu ar mierīgu sirdi.
Mūsdienās apkures iekārtas tiek ražotas, domājot par vides aspektu – tiek ievēroti Eiropas Savienības normatīvi, un tiem neatbilstošas iekārtas nevar sertificēt un laist tirgū. Piemēram, apkures iekārtām tiek noteikts emisiju apjoms, efektivitātes rādītāji. Līdzīgi, kā esam raduši sastapties ar marķējumu sadzīves tehnikai, arī apkures iekārtas tiek attiecīgi marķētas – varam redzēt efektivitātes rādītājus, ietekmi uz vidi u.c. Tādējādi nomainot privātmājas veco apkures sistēmu vai arī uzstādot pavisam jaunu, būsit padomājuši arī par vides kvalitāti.
Kā neapmulst plašajā piedāvājumā, jautājām ekspertiem no uzņēmumiem, kuri vairāk nekā 30 gadu Latvijas tirgū strādā apkures un energoefektivitātes jomā: inženierkonsultatīvā uzņēmuma, kas nodarbojas ar vides, enerģētikas un energoefektivitātes konsultācijām – SIA “Ekodoma” projektu vadītājam, energoauditoram Tomam Prodaņukam un Jānim Grašam, SIA “SB” apkures projektu vadītājam.
Apkures iekārtas izvēle atkarīga no tā, vai izvēlaties to ierīkot „no nulles” vai arī vēlaties nomainīt veco apkures sistēmu. Jaunām ēkām pašlaik ir diezgan viegla izvēle, jo der teju jebkurš apkures veids, ko iesaka izvēlēties arī ņemot vērā mājas iemītnieku paradumus (vai varēsiet veltīt laiku apkures nodrošināšanai, vai tomēr labāk derēs automatizētāki varianti utt.).
SIA “Ekodoma” energoauditors Toms Prodaņuks jaunām mājām iesaka uzstādīt siltumsūkni, kas darbojas ar elektroenerģiju, taču jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi, lai tas strādātu ekonomiski un izmaksas nepārsniegtu ieguvumus. Ja nolemjat uzstādīt siltumsūkni vecākā ēkā, jārēķinās, ka būs jāveic apkures sistēmas modernizācija un vienlaikus būtu jāsiltina jumts, fasāde, logi un durvis: jo mazāki būs siltuma zudumi, jo efektīvāk un arī ekonomiskāk strādās siltumsūknis. Būs jāpievērš uzmanība arī siltuma sadales sistēmai: iespējams, būs jāuzstāda jauni, modernāki, lielāki radiatori vai arī jāierīko siltās grīdas.
Pavisam cita pieeja jāizmanto, ja vēlas nomainīt esošo, novecojušo apkures sistēmu. Jānis Grašs: „Lai to izdarītu, jāsaprot, kāda ir bijusi līdzšinējā apkure. Vai tā ir būvēta pirms 20 gadiem, vai vēl senāk – padomju laikos, uz kādām temperatūrām tā būtu aprēķināma.” Kāpēc vecās ēkās būtu nopietni jāapsver uzlabojumi? Lūk, piemērs gada enerģijas patēriņam 150 m2 plašai privātmājai apkures nodrošināšanai: jaunas, t.s. eko jaunbūves patērēs 9000 kWh gadā, bet vecās mājas – 60 000 kWh, kas ir iespaidīga atšķirība. Jaunie projekti jau tiek būvēti energoefektīvi, izveidojot biezu siltumizolāciju, ierīkojot ventilāciju ar rekuperāciju, bet vecos mājokļos ir vērts pievērst uzmanību uzlabojumiem, kas var būtiski samazināt kurināmā patēriņu un gaisa piesārņojumu.
Publicitātes foto
Siltumsūkņa uzstādīšana vecās sistēmas vietā (bez renovācijas) var būt diezgan problemātiska, papildina T. Prodaņuks. Siltumsūkņa efektivitāte ir atkarīga no tā, cik liela temperatūras starpība ir jāsaspiež. „Ja vidējā āra gaisa temperatūra ir 0 grādu, jaunai ēkai, kuru apsilda ar siltumsūkni, apkures ūdens temperatūrai vajag būt 35 grādiem, savukārt vecajām ēkām esošajiem radiatoriem vajag augstāku ūdens temperatūru – vismaz 50 – 60 grādu. Tāpēc siltumsūknis nedarbosies tik efektīvi kā jaunās mājās,” komentē T. Prodaņuks.
Ko tad lai dara? „Nosiltināt māju un nomainīt radiatorus – tas būtu viens variants. Otrs – apskatīt citus apkures veidus,” saka viņš. Granulu katli būtu viena izvēle tiem, kas nevēlas vai nevar ierīkot siltumsūkņus, kā arī tiem, kas vēlas nomainīt vecos malkas katlus, jo tie sniedz iespēju iegūt praktiski automatizētu apkures sistēmu. Cita iespēja, ja vien tas iespējams, pieslēgt centralizēto siltumapgādi, jo pilsētas apstākļos tas ir labākais risinājums. Nav jāuztraucas par nepieciešamajām investīcijām apkures iekārtā, tās apkopi, ekspluatāciju, remontu, kurināmā piegādi un citiem faktoriem.
Lai arī koksnes biomasa (malka, granulas, briketes) ir atjaunojamais energoresurss un tas tiek uzskatīts par CO2 neitrālu kurināmo, tomēr tās dedzināšanas rezultātā rodas tādi gaisa piesārņotāji, kā smalkās PM daļiņas un benz(a)pirēns, kas kopumā rada negatīvu ietekmi uz vides kvalitāti un sabiedrības veselību. Tāpēc no vides piesārņojuma viedokļa malkas apkures sistēmas nebūs tās draudzīgākās.
Jautāts par apkures iekārtu izmaksām, J. Grašs, SIA “SB” apkures projektu vadītājs saka: “Tās var variēt no dažiem tūkstošiem eiro un būt pat ievērojami dārgāk, ja izvēlaties dažādas papildfunkcijas vai, piemēram, lai ierīkotu konkrētu apkures veidu, ir jāveic ēkas renovācija. Turklāt jaunā, vides prasībām atbilstošā iekārta kalpos ilgāk, būs efektīvāka – dažkārt pat uz pusi mazāks kurināmā patēriņš, ātrāk un uz ilgāku laiku sasniegsit komforta temperatūru mājoklī.”
Speciālists sniedz salīdzinājumu: malkas katli, īpaši tiešās sadegšanas katli, vienmēr būs lētāki nekā citas iekārtas, savukārt kurināmā patēriņš būs ievērojamāks un arī izmešu būs vairāk. Ir arī malkas gāzes ģenerācijas katli, kas videi un patēriņam būs nedaudz draudzīgāki: šādam katlam izmešu būs mazāk, jo atgāzes, kuras „parastais” malkas katls izmestu pa tiešo dūmvadā un tās nonāktu atmosfērā, gāzes ģenerācijas katls vēlreiz sadedzina. Ja vēl malkas katlam pievieno akumulācijas tvertni, kurā siltums tiek uzkrāts, tad tas jau vairs nebūs tik lēti kā viens pats apkures katls, un salīdzinot cena jau sāk tuvoties granulu katlam,” paskaidro viņš.
Granulu katls būs videi krietni draudzīgāks nekā malkas katls, arī lietošanā tā pluss ir ērtības: ir iespējams izvēlēties pilnībā automatizētus katlus, kas paši gan paņem nepieciešamo granulu daudzumu, gan arī veic pašattīrīšanos. Tie arī paši regulē degšanas procesu: kad iestatītā nepieciešamā temperatūra sasniegta, katla automātika nopūš nesadedzinātās granulas apkures katla pelnu kastē un gaida nākamo siltuma ražošanas pieprasījumu.
Apkures katla optimālai un efektīvai darbībai ir svarīga gaisa padeve caur gaisa ventilatoru. Otrs faktors – atbilstoša katla jauda: lai katls nav par mazu vai lielu. Tad rodas ne tikai izmeši, bet arī sistēmas darbojas neefektīvi. „Katram katlam noteikts diapazons, kādā tas var normāli, efektīvi strādāt. Uzstādot mazāku apkures katlu, tas „saprot”, ka vajag vairāk enerģijas, izlieto vairāk kurināmā. Tā, piemēram, pieberam katlu pilnu ar granulām, bet degšanas process nevar normāli norisināties, jo tas ir par pilnu. Tomēr visbiežāk cilvēki uzstāda pārāk lielus apkures katlus, bažījoties, ja nu būs par mazu. Arī tādā gadījumā tas nestrādās tuvu savai nominālai jaudai un nenodrošinās atbilstošu degšanu,” skaidro T. Prodaņuks.
SIA “SB” apkures projektu vadītājs Jānis Grašs papildina: „Tādējādi katls nevienā brīdī nevar darboties uz pilnu jaudu, jo tiklīdz paspējis iekurties, māja jau būs uzsilusi, un tam būs jāslēdzas laukā. Piemēram, šādā laikā, kad gaisa temperatūra ir ap nulli vai mazos plusos, un māja vēl jāsilda, minimālā jauda šādiem katliem, kas ir par lielu, būs lielāka nekā vajadzētu. Piemēram, mājai ar 100 m2 platību pietiktu pat ar 8 kW katlu,” skaidro J. Grašs.
Speciālisti rezumē: ja esat izvēlējušies mājoklim atbilstošu apkures iekārtu, to pareizi lietojot (t.sk., izmantojot nepieciešamo kurināmo un veicot regulāru tīrīšanu un apkopi), var sasniegt augstus efektivitātes rādītājus, vienlaikus sniedzot arī pozitīvu efektu apkārtējai videi, mazinot gaisa piesārņojumu.
Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu informatīvās kampaņas “Mana māja. Mana vide” ietvaros, par kuras saturu atbildīga Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija (IKIPA). Projektā privātmāju īpašnieki un plašāka sabiedrība tiks informēta par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, dažādu kurināmo ietekmi uz veselību un vidi.