Nesen diezgan plašu rezonansi ieguva Izglītības un zinātnes ministrijas iecere aizliegt vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus tajos mācību priekšmetos, kuros kārtoti centralizētie eksāmeni. No vienas puses, kāpēc gan centralizēto eksāmenu rezultāti nevarētu kalpot kā rādītājs uzņemšanai ģimnāzijās? No otras – kas tieši ir tik slikts atsevišķos iestājeksāmenos?

Internetā, protams, viedoklis bija visiem. Parasto zemnieku skolu absolventi ģimnāzistus apsaukāja par biezīšu bērniem un elitāristiem, kamēr otrie lika pretī to, ka vienkārši mācījušies daudz rūpīgāk un labāk par pārējiem no “parastajām skolām”. Bet hei – kaut kādā mērā taču taisnība ir abām pusēm.

Neviens jau neapgalvo, ka tas attiecas uz pilnīgi visiem. Bet “parastajās” skolās tik tiešām būs lielāks skaits skolēnu, kas izvēlas vienkārši laist luni un nemācīties. Kamēr Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un citās vienmēr būs procentuāli vairāk skolēnu, kuri jūtas labāki par citiem tikai tāpēc, ka ir izvēlējušies tur iestāties un viņiem bijusi iespēja to paveikt, jo dzīvo no ģimnāzijas sasniedzamā attālumā. Te īsti nav par ko apvainoties, tie ir fakti.

Tomēr būtībā jau šis jautājums kārtējo reizi ir par kaut kāda darba imitāciju, neprotot tikt galā ar savu nespēju sakārtot izglītības sistēmu un padarīt izglītības kvalitāti konkurētspējīgu visās valsts vidusskolās (shoutout un pateicības par šo arī mazo skolu saglabāšanas kvēlajiem faniem). Vienīgi šoreiz kaut kādā mērā – uz ģimnāziju rēķina. Jo ģimnāzijas jau šobrīd ir tieši tādas skolas, kādas mēs vēlētos redzēt arī visas pārējās, bet nekādi nespējam to panākt.

Komentāri (10)
CopyLinkedIn Draugiem X