30 miljardus reižu masīvāks par Sauli: atklāts viens no lielākajiem zināmajiem melnajiem caurumiem

Milzīgais objekts atrodas galaktiku kopā “Abell 1201” 2,7 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes. Astronomiem to izdevās pamanīt, pateicoties melnā cauruma izraisītajam gigantiskajam gaismas izliekumam.

Kosmosa monstrs ir teju tik liels, cik pēc zinātnieku domām tie maksimāli var būt lieli. Tiesa, tas var arī būt viens no daudzajiem gigantiskajiem melnajiem caurumiem, kurus astronomi var atrast kosmosā, izmantojot šo metodi.

Milzīgu melno caurumu meklēšana ir tikai pirmais solis noskaidrošanā, kā tie spēj izaugt tik lieli, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society”.

Einšteina Vispārējā relativitātes teorija vēsta par to, kā masīvi objekti izliec laiktelpu. Einšteins skaidroja, ka gravitāciju nerada kāds neredzams spēks, bet tā ir vienkārši matērijas un enerģijas ietekmēta laiktelpas izliekšanās mūsu pieredzē.

Savukārt šis izliektais visums diktē to, kā enerģija un matērija kustas. Lūk, piemēram, gaismai virzoties caur šo izliekto reģionu kosmosā, tā izliecas pati, radot tādu kā gaismas arku jeb Einšteina gredzenu. Astronomi šo efektu, ko viņi dēvē par gravitācijas lēcošanu, var izmantot, lai atklātu blāvus objektus, kas citādi nav ieraugāmi.

“Lielākā daļa mums zināmo milzīgo melno caurumu ir aktīvā stāvoklī, kad matērija, ko tas pievilcis sev klāt, uzkarst un izdala enerģiju gaismas, rentgenstaru un cita veida starojuma formā. Gravitācijas lēcošana turpretī ļauj mums pētīt arī neaktīvus melnos caurumus (tādus, kas “nebarojas” ar matēriju un nerada gaismu,” paziņojumā presei skaidroja pētījuma autors Džeimss Naitingeils.

Kad astronomi pamanīja ap neaktīvo melno caurumu izliekto gaismu, viņi izmantoja informāciju par to, kā melnais caurums gaismu izliecis, un aplēsa tā izmēru. To izdarīt palīdzēja Habla kosmiskais teleskops un superdators “DiRAC COSMA8”.

Atklājās pārsteidzošais – melnais caurums bija 30 miljardus reižu masīvāks par mūsu Sauli, tātad aptuveni 8000 reižu lielāks par melno caurumu, kas atrodas Piena Ceļa galaktikas vidū. Visu laiku lielākais zināmais melnais caurums ir “TON 618”, kas ir 40 miljardus reižu masīvāks par mūsu Sauli.

Tādā veidā pētot melnos caurumus, zinātnieki var labāk saprast, kā šie kosmosa giganti izaug tik lieli, kā arī to, kā tie ietekmē visuma evolūciju.