Ja Krievijas pilsoņi nenokārtos valodas pārbaudi, viņus varēs arī piespiedu kārtā nogādāt uz robežu (2)

Patlaban spēkā esošā Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja attiecīgās personas vēlās atkātoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām cita starpā līdz 2023.gada 1.septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi.

Trešdien Saeimā deputāti otro dienu pēc kārtas iepazinās ar aktuālo informāciju un iespējamiem risinājumiem, lai izpildītu likuma prasības un vienlaikus nepārslogotu PMLP. Vakar politiķi par to diskutēja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, bet šodien - Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) vadītāja Liene Voroņenko Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus informēja, ka patlaban atbilstoši spēkā esošajam regulējumam valsts valodas prasmes pārbaudei reģistrējušies nedaudz vairāk kā 8000 Krievijas pilsoņu. Plānots, ka šo personu eksaminācijas process noslēgsies līdz maija beigām, bet pārbaudes nenokārtošanas gadījumā atkārtota iespēja tiks dota no jūnija līdz jūlijam. Savukārt pārējie Krievijas pilsoņi pārbaudēm varēs pieteikties no 1.jūnija uz augustu un vēlāk.

PMLP priekšniece Maira Roze informēja, ka kopš Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanas 3016 Krievijas pilsoņi iesnieguši nepieciešamo dokumentus uzturēšanās atļauju pagarināšanai. No tiem 1577 ir vecuma grupā virs 75 gadiem, un viņiem nav jākārto valodas pārbaude. Kopumā esot aprēķināts, ka šajā vecuma grupā ir aptuveni 5000 cilvēku.

Līdz šim uzturēšanas tiesības pagarinātas 163 Krievijas pilsoņiem, kas iesnieguši pieteikumus atbilstoši jaunajai kārtībai, bet ir arī septiņi atteikumi. Savukārt 24 personas, kuras sapratušas, ka nevarēs nokārtot eksāmenu vai arī kādu citu iemeslu dēļ, pieprasījušas termiņuzturēšanās atļaujas, kurām nav vajadzīga valodas prasmes pārbaude.

Deputātus interesēja, kā valsts iestādes ir gatavas nodrošināt to Krievijas pilsoņu izraidīšanu, kuri būs ignorējuši likuma prasības. Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Mareks Hoņavko deputātiem stāstīja, ka

lēmumi par ārzemnieku piespiedu izraidīšanu būs galīgais solis situācijās, kad personas labprātīgi neizpildīs lūgumu par izbraukšanu.

Tikai ignorējot šo lūgumu, varētu sekotu PMLP lēmums par piespiedu izraidīšanu. Tādā gadījumā lēmuma izpilde būtu robežsardzes kompetencē.

Hoņavko norādīja, ka minētajām personām būs tiesības lēmumus par piespiedu izraidīšanu apstrīdēt tiesās un apstrīdēšanas stadijā lēmuma darbība tiks apturēta. Ņemot vērā minēto, šodienas situācijā neesot iespējams prognozēt to ārzemnieku skaitu, kuri varētu nonākt līdz piespiedu izraidīšanas situācijai. Robežsardzei esot pieredze, kad īsā laika periodā nācies piespiedu kārtā izraidīt no Latvijas lielu skaitu ārzemnieku un arī resursi esot pietiekami.

Starptautiskā pasažieru satiksme ar Krieviju ir pārtraukta, tāpēc arī izraidīšanas pasākumi jāplāno. Latvijā sauszemes robežšķērsošanas vietas darbojas, tāpēc izraidāmās personas, visticamāk,

tiktu vestas uz Latvijas-Krievijas sauszemes robežas šķērsošanas vietām.

Komisijas vadītājs Ingmārs Līdaka (ZZS) gan pauda bažas, vai robežsardzei ir pieredze "lasīt pa novadiem un viensētām" vecāka gadagājuma cilvēkus, no kuriem viena daļa varbūt pat nav dzirdējusi par šādiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Viņš vērsa uzmanību, ka robežsardzei ir pieredze izraidīšanā pie nosacījuma, ja ārzemnieks atrodas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā.

Hoņavko atbildēja, ka personas piespiedu izraidīšana un nogādāšana līdz robežai ir pēdējā un galīgā situācija. Līdz tam, kad robežsardzei būs jāmeklē izraidāmā persona, tā jau būs komunicējusi ar PMLP un tai būs dotas iespējas atstāt Latviju brīvprātīgi. Vienlaikus robežsardzei visā valstī ir imigrācijas struktūrvienībās un robežsargiem ir sadarbība ar Valsts policiju, no kuras ir saņemts apliecinājums par gatavību sniegt atbalstu šādu personu meklēšanā.

Uz aģentūras LETA jautājumu, kāda būtu robežsargu rīcība hipotētiskā scenārijā, ja Krievija atteiksies savus pilsoņus uzņemt, robežsardzes pārstāvis atbildēja, ka Krievijai nebūtu pamata neuzņemt valstī šos cilvēkus, jo viņi ir Krievijas pilsoņi un katram pilsonim ir tiesības atgriezties savā valstī.

Ja nu tomēr Krievija atteiksies savus pilsoņus uzņemt, tad Latvijas robežsardzei ir tiesības šo personu ar tās piekrišanu izraidīt uz jebkuru trešo valsti,

piemēram, Neatkarīgo valstu sadraudzības valsti vai valsti, kurai ir bezvīzu režīms ar Krieviju.

Jau ziņots, ka saskaņā ar likuma grozījumiem attiecīgās izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem vairs nebūs derīgas no 2023.gada 2.septembra, bet personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā uz līdzvērtīga tiesiskā pamata, vienlaikus ar apliecinājumu par valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu būs jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Šāda pieteikuma izskatīšanas termiņš ir līdz trīs mēnešiem. Ievērojot attiecīgo pieteikumu izskatīšanas procesu, kā arī iespējamo pieteikumu lielo skaitu īsā laika posmā, var veidoties situācijas, ka persona ir izpildījusi Imigrācijas likuma prasības, bet viņas pastāvīgās uzturēšanās tiesības ir zaudējušas derīgumu pirms pieteikuma par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa izskatīšanas, un persona zaudē ar pastāvīgās uzturēšanās tiesībām saistīto veselības aprūpes, izglītības ieguves, nodarbinātības un tamlīdzīgu tiesību apjomu.

Lai novērstu šādas situācijas, Iekšlietu ministrija uzskata, ka Imigrācijas likumā nepieciešams paredzēt garāku laiku attiecīgo pieteikumu izskatīšanai un attiecīgi arī pastāvīgās uzturēšanās tiesību zaudēšanai, lai personas, kuras noteiktajā termiņā ir nokārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā.

Ievērojot paredzamo lielo pieteikumu skaitu, kas ir ap 25 000 personu, kā arī nepieciešamību katram pieteikumam veikt kompetento valsts drošības iestāžu pārbaudi, likumā nepieciešams noteikt garāku termiņu - līdz vienam gadam - pieteikuma izskatīšanai, šajā laikā saglabājot spēkā personām iepriekš izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija paudusi konceptuālu atbalstu šādam risinājumam.