Sankcionētās koksnes legalizēšanas shēmā parādās arī Latvijas uzņēmējs (1)

Shēma ir vienkārša – koksnei no sankcionētajām valstīm tiek sarūpēti viltoti sertifikāti, kas liecina, ka tā ir no Kirgizstānas vai Kazahstānas. Par vairākiem uzņēmumiem, kas to piekopj, rakstījām šajā publikācijā. Toreiz arī stāstījām par lietuviešu uzņēmēju Sauļi Girči, kurš, nezinot, ka runā ar presi, vaļsirdīgi atklāja, ka kirgīzu granulas, ko viņš tirgo, patiesībā ražotas Baltkrievijā. Pēc tam, kad šī informācija tika publicēta un Girčim jautājumus sāka uzdot arī citi mediji, viņš intervijā Lietuvas radio atklāja, no kā tieši pircis koksni. “Kirgīzu” granulas viņam piegādājis Polijas uzņēmums PLRBL.

Mūsu rīcībā esošie dokumenti to apstiprina, turklāt tie liecina, ka PLRBL kalpo kā starpnieks – granulas nāk no Biškekā reģistrētā Admit, par kuru sankciju apiešanas shēmu rakstījām jau iepriekš.

Kas ir PLRBL

PLRBL Polijā strādā jau kopš 2019. gada. Vsmaz oficiāli nodarbojas ar būvniecību un palīdz kārtot darba atļaujas un citus dokumentus strādniekiem no Ukrainas un Baltkrievijas. Kompānijas īpašnieks ir daugavpilietis Sergejs Azubins, kuram arī Latvijā pieder vairāki uzņēmumi.

Lai saprastu, vai tiešām no PLRBL iespējams nopirkt baltkrievu koksni, Re:Baltica partneri no Polijas medija Frontstory izlikās par uzņēmējiem, kuriem trūkst darba roku, un vērsās pēc palīdzības.

Varšavā viņus satika uzņēmuma izpilddirektors Vitālijs Ļešiks. Viņš apliecināja, ka var nodrošināt tik labus strādniekus, kas ar ekskavatoru pat alus pudeli attaisīs. Jau sarunas noslēgumā žurnālisti ieminējās, ka viņiem ir klients, kas labprāt iegādātos baltkrievu granulas, esot dzirdēts, ka Vitālija uzņēmums darbojas arī šai jomā. “Mēs varam jums palīdzēt,” viņš apstiprināja. Esot partneri, kas sakārto visus dokumentus, tā, lai sankcionēto preci varētu ievest ES. Sīkāk gan viņš nezinot, jo šos jautājumus kārto kolēģis Oļegs no Baltkrievijas.

Darbinieks zina, īpašnieks nezinot

Pēc tikšanās ar Vitāliju jau kā granulu pircēji žurnālisti zvanīja Oļegam. Viņš apstiprināja, ka nodarbojas ar granulu piegādi, bet atteicās detaļas apspriest pa tālruni, piedāvāja satikties Baltkrievijā. “Es strādāju tikai ar uzticamiem cilvēkiem, man vispirms vajag uzzināt vairāk par jūsu uzņēmumu,” viņš norādīja.

Ņemot vērā, ka jau divi PLRBL darbinieki apstiprinājuši – viņi var palīdzēt sarūpēt koksni un viens no tiem apstiprināja, ka tā ir no Baltkrievijas – vērsāmies pie Azubina. Viņš noliedza, ka iesaistīts sankciju pārkāpšanā: “PLRBL, tāpat kā visos citos manos uzņēmumos, mēs esam izstrādājuši visus pretsankciju plānus.” Jautāts, vai ir pilnīgi drošs, ka caur viņa uzņēmumu nav piegādātas baltkrievu granulas, Azubins noteica: “Es esmu pārliecināts, ka šajā pasaulē var notikt jebkas”. Taču viņš uzsvēra, ka arī muita visu pārbauda un sankciju pārkāpšanas gadījumā viņš jau būtu melnajā sarakstā.

Latvijas muita pieķer arvien vairāk pārkāpēju

Vēl pērnā gada decembrī Latvijas muita Re:Baltica norādīja, ka nepietiekami skaidru izcelsmes dokumentu dēļ tikai trim kazahu un kirgīzu kravām bija liegts šķērsot Latvijas – Krievijas robežu. Taču nu pieķerto sankciju pārkāpēju skaits krietni pieaudzis – līdz marta vidum muita saistībā ar aizdomām par sankciju pārkāpumiem aizturējusi 56 kravas.

Taču statistika neliecina, ka koksnes imports no šīm valstīm pēdējo mēnešu laikā būtiski palielinājies, kas mudina domāt, ka muita sākusi pastiprinātāk kontrolēt konkrētās kravas. Valsts ieņēmumu dienests to nekomentē, norāda vien, ka seko tendencēm un informācija par kontroles organizēšanu ir ierobežotas pieejamības. No muitas sniegtās informācijas novērojama arī jauna tendence – sankcionēto koksni ko Krievijas Latvijā mēģina ievest arī kā Turcijas izcelsmes. Tiesa, CSB dati rāda, ka pagaidām apjomi ir nelieli – janvārī koksne no Turcijas ievesta nepilnu 97 tūkstošu eiro vērtībā, bet eksports uz turieni ir ievērojami lielāks.