Video ⟩ Diskusija: Kā e-cigarešu aromātu aizliegums ietekmētu melno tirgu?

Lai apskatītu visus ar šo jautājumu saistītos “par” un “pret”, šoreiz diskusijā piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe, Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska, TVNET publicists un “Manabalss.lv” iniciatīvas par e-cigarešu aromātu saglabāšanu autors Toms Lūsis, kā arī Igaunijas bezdūmu produktu lietotāju alianses “New Nicotine Alliance Smokefree Estonia” vadītājs Ingmārs Kurgs.

Uz jautājumu par motivāciju izveidot “Manabalss.lv” iniciatīvu Toms Lūsis atbild šādi: “Būtībā doma bija pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka Saeima kārtējo reizi cenšas stumt uz priekšu kaut kādus likumprojektus, nemaz neiedziļinoties to būtībā. Viņu ideja ir it kā ar tādu karogu, ka vajag paglābt bērnus un nepilngadīgos no šīs “sērgas”, bet būtībā tie produkti jau šobrīd nepilngadīgajiem nav pieejami likumīgi. Kas nozīmē, ka šis aizliegums principā tā pa īstam ietekmētu tikai pilngadīgos šo produktu lietotājus. Tā ir tāda sava veida darba imitācija – ja mēs nespējam tikt ar šo problēmu galā ar kaut kādiem reāliem veidiem, kas to risinātu, tad mēs vienkārši izliekamies, ka kaut kas tiek darīts.”

“Tas, ko Finanšu ministrija ir skaidri paudusi, – šāda veida aizliegumi nav realizējami, jo viņi reāli nestrādās. Garšu un smaržu aizliegums Latvijā bez kontroles mehānisma, kādā veidā šo apriti kontrolēt, nepanāks to mērķi,” komentēja Baiba Šmite-Roķe.

Indikācijas no kaimiņvalstīm liecina, ka aizliegums neietekmētu produkta pieejamību tik krasi kā tiek gaidīts. Toties varam pilnīgi droši pieņemt, ka tas veicinātu iespaidīgu pieaugumu e-cigarešu nelegālajā izplatībā jeb melnajā tirgū. Tā kā jau šobrīd šo produktu izplatība melnajā tirgū ir ievērojama, bet tās kontrolei un apkarošanai trūkst resursu, vai ir kādas garantijas, ka līdz ar aizlieguma stāšanos spēkā šī kontrole netiktu izlaista no rokām pavisam?

Igaunijā elektronisko cigarešu aromātus aizliedza jau 2020. gadā, bet dzīvē novērots, ka veikalos blakus bezaromātiskiem produktiem tiek tirgoti aromāti, kas vienkārši nosaukti par pārtikas piedevām. Pēc iespaidīga melnā tirgus uzplaukuma šobrīd Igaunijas parlaments jau lemj par aromātu aizlieguma atcelšanu.

“Šobrīd mums ir tāda situācija, ka vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes joprojām nonāk jauniešu rīcībā, tieši pateicoties nelegālajam tirgum. Problēma ir tāda, ka šajā melnajā tirgū neviens neprasa, cik tev gadu, un jūs arī nezināt, ko jūs pērkat. Vienlaikus mums ir Eiropas Savienības regulas, kurās ir nepārprotami norādīts, kas šajos e-cigarešu šķidrumos ir pieļaujams, visi legāli piedāvātie produkti Eiropā ir laboratoriski jāpārbauda. No otras puses, aizliedzot aromātus, pieaugušie e-cigarešu lietotāji arī dodas uz melno tirgu, un viņi nezina, ko tur nopirks. Iespējams, ka produkts būs neatbilstošas kvalitātes,” situāciju Igaunijā komentēja Ingmārs Kurgs.

Nelegālajā tirgū nepārprotami tiek apieta nodokļu maksāšana, taču lielajā bildē tas var izrādīties arī mazākais no ļaunumiem. Daudz bīstamāk ir tas, ka nelegāli iegādātās e-cigaretes bieži vien neatbilst nekādiem Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, mēdz saturēt vairākas reizes lielāku nikotīna daudzumu, nekā atļauts legālajos produktos, kā arī – nelegāli pirkto šķidrumu sastāvā tiek atrastas veselībai un dzīvībai bīstamas vielas.

“Mūsdienu ātrais internets un modernā sabiedrība atvieglo dzīvi cilvēkiem, kas nodarbojas ar kaut kāda aizliegta vai nelikumīga un neatļauta produkta tirdzniecību. Ar Eiropas Savienību mums robežas nepastāv, robežkontroles nav. Katram kurjerpasta vai pasta sūtījumam pielikt speciāli apmācītu suni vai policistu mēs nevaram. Pieprasījums rada piedāvājumu, un līdz ar to šeit man liekas, ka lielāks uzsvars jāliek uz prevenciju, uz sabiedrības izglītošanu. Ka, nopērkot varbūt lētāku kaut kādu produktu un to lietojot, pirmkārt, viņš pakļauj riskam sevi, jo nevar zināt, kas tur ir iekšā, kur tas ir pagatavots – šeit kaut kur pagrabā Bolderājā vai Ķīnā, Honkongā vai citā trešajā valstī.

Netiek maksāti nodokļi, un ar šiem rūpaliem savu īpatsvaru palielina organizētā noziedzība – tur ir ļoti daudz aspektu. Protams, var visu aizliegt, var visu kontrolēt, var visu apkarot, bet mums nekad nebūs tam kapacitātes. Līdz ar to visām iestādēm, kas ir iesaistītas, ir jāstrādā, lai izglītotu sabiedrību,” par melnā tirgus problemātiku izteicās Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

“Ja jau šobrīd mums resursi neatļauj to kontrolēt un izlabot pilnībā, tad kas notiks brīdī, kad šis melnais tirgus piedzīvos arī visu pilngadīgo masveida pieplūdumu? Mums tam vienkārši nav cilvēkresursu un naudas,” tā Toms Lūsis

Arī Valsts kasei garām paslīdējusī nauda ir ievērojama – Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve pauda, ka, elektronisko cigarešu tirgum pārejot nelegālā tirdzniecībā, valsts zaudētu vismaz 10 miljonus eiro gadā.

“Ja jautājums ir, kurš cietīs visvairāk, tad domāju, ka tā ir visa Latvijas sabiedrība, Latvijas valsts kā tāda, jo jaunieši jau šobrīd nedrīkst lietot šo produktu. Manuprāt, no nelegālā tirgus lielākie zaudētāji šeit ir paši uzņēmēji – legālie uzņēmēji, kas šos produktus tirgo legāli,“ piebilda Baiba Šmite-Roķe.

Kādi secinājumi Latvijas likumdevējiem būtu jāizdara no kaimiņvalstu pieredzes? Vai policijai būs kapacitāte izķert melnā tirgus darboņus, ja tiks ieviests aizliegums elektroniskajām cigaretēm ar garšām? Un vai piedāvātie likuma grozījumi sasniegs mērķi – izskaust nikotīnu saturošu produktu lietošanu nepilngadīgo vidū? Plašākas atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklējiet pilnajā diskusijas ierakstā.

Diskusija tapusi sadarbībā ar Beztabakas produktu asociāciju.