Armēnijas varas iestādēm “neesot nodoma vai vēlēšanās” arestēt Putinu (4)

“Protams, ka valdošajai partijai un komandai nav šāda nodoma vai vēlēšanās,” viņš teica.

Aršakjans piebilda, ka Armēnija uzklausīja Krievijas bažas, kas nosauca Erevānas plānus pievienoties Romas statūtiem par nepieņemamiem. Vicespīkers mudināja Krieviju parakstīt atsevišķu līgumu, kas izslēgtu Romas statūtu ietekmi uz Maskavas un Erevānas divpusējām attiecībām.

“Vēl šodien mēs parakstījām līgumu ar citu valsti, saskaņā ar kuru Romas statūti neietekmēs mūsu divpusējās attiecības. Tāds izlīgums var būt arī ar Krieviju. Bet šī ir tikai viena no iespējām. Ir arī citi varianti. Skaidrs ir viens: esam dzirdējuši Krievijas Federācijas paustās bažas, un domāju, ka spēsim nodrošināt, lai ar Romas statūtiem saistītā turpmākā procesa nodrošināšana nesabojātu Armēnijas un Krievijas stratēģiskās attiecības,” teica Aršakjans.

Starptautiskā Krimināltiesa 17. martā izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aizturēšanas orderi saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos Ukrainā. Viņu tur aizdomās par bērnu nelikumīgu deportāciju no Ukrainas okupētajām teritorijām uz Krieviju. Līdzīgs orderis tika izdots attiecībā uz bērnu ombudu Mariju Ļvovu-Belovu.

Armēnijas Konstitucionālā tiesa 24. martā publicēja lēmumu, ka Romas statūti nav pretrunā valsts pamatlikumam. Tagad Armēnijas valdība var iesniegt Romas statūtus ratifikācijai parlamentā. Ja Erevāna tos ratificēs, tad saskaņā ar dokumentu valsts varas iestādēm būs pienākums arestēt Putinu, ja viņš apmeklēs Armēniju.

Krievijas Ārlietu ministrija jau brīdinājusi Erevānu par “ārkārtīgi negatīvām” sekām divpusējām attiecībām, ja Armēnija pievienosies Romas statūtiem.

Savukārt Armēnija uzsvēra, ka Romas statūtu ratifikācijas procesu viņi uzsāka 2022. gada beigās. Tas tika skaidrots ar valsts varasiestāžu vēlmi nākotnē saukt Azerbaidžānas vadību pie atbildības Starptautiskajā Krimināltiesā par iespējamiem kara noziegumiem ilgstošajā konfliktā Kalnu Karabahā.