:format(webp)/nginx/o/2023/04/02/15235322t1h3466.jpg)
Elīna no savas mammas pirms vairākiem gadiem uzzinājusi, ka viņas mirušais tēvs nav bijis Elīnas bioloģiskais tētis. Īstais tēvs ir dzīvs. Elīna viņu satikusi, un abu starpā izveidojušās brīnišķīgas attiecības. Mamma, jaunatgūtais tētis un Elīna nolēma, ka šis fakts jānoformē arī oficiāli. Taču tiesas visās trīs instancēs paziņoja, ka Elīnai šādas tiesības likums nedod, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Līdz 28 gadu vecumam Elīna nezināja, kas ir viņas tēvs.
Pirms vairākiem gadiem viņa sastrīdējusies ar mammu un labu laiku abas nav sarunājušās. Kad izlīga, mamma atklājusi patiesību.
Elīna ilgu laiku ar tēti sarakstījusies. Tad kopā ar vīru nopirka biļetes uz Kubu un brauca iepazīt jaunatrasto ģimeni. Tā viņa tikusi pie jauna brāļa, jo tētis bijis precējies. Arī laikā, kad padomju gados viesojies Latvijā. Visi jauno radinieci uzņēmuši kā savējo.
Arī Maija 16 gadu vecumā no savas mammas uzzinājusi, ka cilvēks, kuru visu bērnību uzskatījusi par savu tēvu, tāds nemaz nav. Atklājies, ka bioloģiskais tēvs dzīvo komunistiskajā Āzijas dienvidaustrumu valstī Laosā. Precējies un audzina divus bērnus.
Pandēmijas laikā satikties nebija iespējams, bet pavisam nesen Maija ar vīru un saviem bērniem braukusi tēti satikt. Šobrīd plāno arī par oficiālo dokumentu nokārtošanu, lai attiecības sakārtotu.
Elīna Brauna, kura kopš 19 gadu vecuma dzīvo Anglijā, kopā ar jaunatrasto tēti Latvijā gribēja oficiāli reģistrēties, ka ir vienota ģimene. Griezušies dzimtsarakstu nodaļā. Tur ieteikts vērsties tiesā. Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pagājušā gada augustā abu prasību pat atteikusies pieņemt.
Pēc tam novembrī Rīgas apgabaltiesa un šogad februārī arī Augstākā tiesa šo Jūrmalas tiesneses lēmumu atzina par pareizu.
Tas joprojām ir spēkā, noteikta norma - "bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas". Tas nozīmē, ka pēc 20 gadu sasniegšanas šādas iespējas Latvijā nevienam nav.
Pēc vecmāmiņas ieteikuma Elīna "Facebook" uzrakstījusi privātu ziņu Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Andrejam Judinam. Viņš februārī komisijas sēdē uzaicinājis tiesnešus, juristus un ekspertus, kuri vienbalsīgi piekrituši, ka šī Civillikuma norma būtu jāmaina.
Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Civillikumā un bija plānojusi tos iesniegt līdzās izmaiņām, kas skar Bāriņtiesu statusu un Saeimā tika gatavoti pirmajam lasījumam. Bet juridisku procedūru dēļ šis plāns, visticamāk, neizdosies, jo komisija tos šonedēļ noraidīja.
Saeimas kārtības rullis nosaka, ka citus priekšlikumus, tātad arī tos, kas skartu mūsu sižeta varones, ministrija varētu sniegt tikai uz otro lasījumu. Šobrīd Tieslietu ministrijas amatpersonas sola, ka mēģināšot atrast citu plānu, kā izmaiņas deputātiem nodot balsošanai.
Abas Elīnas un Maija uzskata, ka divi gadi ir pārāk īss laiks, lai izšķirtos - pieņemt jaunatrastos vecākus vai ne. Šāds solis ne visiem ir viegls un prasa daudz pārdomu.
Elīnas Geidas gadījumā patraucējuši arī viņas un tēta atšķirīgie politiskie uzskati par karu Ukrainā.
Tēvs, kurš uzaudzis Kubā, atbalsta Krieviju, tāpēc kontakti uz laiku ar viņu apsīkuši. Bet Elīna apsver iespēju kādreiz abu attiecības sakārtot juridiski.
Elīna Brauna, kura ir Latvijā izgājusi visas tiesu instances un saņēmusi atteikumu reģistrēt viņas un tēta attiecības, ir gatava arī vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Taču viņa cer, ka ministrija un Saeima tomēr pasteigsies un šo aplamo normu Civillikumā izmainīs.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)