Video ⟩ "Ždanokas palīgi, Lindermans un citi" - Tiesā skatīs Kremļa propagandistam Kiseļovam noteikto sankciju pārkāpšanu (1)

Starp apsūdzētajiem ir "Baltnews" bijušais galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, arī citos procesos apsūdzētais Vladimirs Lindermans, vairāki partijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS) aktīvisti un citi "krievu pasaules" ideju nesēji.

Izplatītākā apsūdzēto aizstāvības pozīcija ir, ka līgumus ar pašu Krievijas propagandas aparāta galvu Dmitriju Kiseļovu viņi nav slēguši, bet tikai rakstījuši portāliem, kas nebija iekļauti sankciju sarakstos.

Taču prokuratūra uzskata, ka šādi viņi netieši nodrošināja saimnieciskos resursus "Rossiya Segodnya" ģenerāldirektoram, līdz ar to pārkāpjot ES sankcijas.

Februāra sākumā Maskavā, "Rossiya Segodnya" preses centrā notika preses konference, kas bija veltīta žurnālista no Latvijas Jakovļeva dokumentālajai filmai "Aizmirst latviešu snaiperi". Pasākumā piedalījās arī Rīgā dzimušais Andrejs Starikovs, kurš tagad ir galvenais redaktors aģentūrā "Baltnews", kas ietilpst ar Krievijas valdību saistītajā mediju grupā "Rossiya Segodnya".

Viņš filmas autoru uzslavēja arī par ko citu: "Daudziem ir zināma 14 Latvijas žurnālistu lieta, kuri, lai gan nav cietumā, tomēr ir krimināli apsūdzēti un gaida tiesu. Viens no šiem žurnālistiem ir tieši filmas autors Andrejs Jakovļevs, tāpēc tas ir dubultā drosmīgs žests."

Filma sākotnēji bijusi domāta kā veltījums Padomju Savienības varonim, Otrā pasaules kara snaiperim Jānim Vilhelmam, un tapusi sadarbībā ar Krievijas varas struktūru dibināto "Ārzemēs dzīvojošo tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fondu". Tas minēts gan "Youtube" publicētās filmas titros, gan pats režisors Jakovļevs preses konferencē piesauca vēršanos fondā.

Filmā izskan žēlabas par Latvijas "ukrainizāciju" un padomju pieminekļu gāšanu, taču vietas nav atlicis nofilmētajām intervijām ar veterāniem.

Jakovļevs preses konferencē to skaidroja šādi: "Filma tāpat bija jāīsina. Man tā sākumā sanāca garāka par stundu, un tur veterāni vairs nekādi nelīda. Bet pirmām kārtām tas, protams, ir saistīts ar to, ka 2022. gadā notikumi sāka attīstīties tik ātri un tādā veidā, lēmumi viens pēc otra... Pieteikumu fondā es iesniedzu martā, bet pēc tam jau tika pieņemti visi lēmumi par pieminekļu nojaukšanu, tad tos pieminekļus sāka aizstāvēt, pēc tam jaukt nost... Nu, un vairs nebija iespējams iekļauties sākotnējā scenārija rāmjos."

Jakovļevs ir arī Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs. Starp viņa jaunākās filmas varoņiem ir gan Ždanoka un citi LKS pārstāvji, pie kuriem viesojas arī Kremļa pozīcijas atbalstošie eiroparlamentārieši no Īrijas Klēra Deilija un Miks Volless, gan par publicistu un sabiedrisko aktīvistu nosauktais Lindermans.

Filmu bija paredzēts rādīt arī Latvijā bloķētajā Krievijas federālajā TV kanālā "Rossiya 24", bet "tautiešu atbalsta fonda" dibinātāja federālā aģentūra "Rossotrudnichestvo" kopš pagājušās vasaras ir iekļauta ES sankciju sarakstā. Tomēr Jakovļevs sarakstē ar "de facto" neizrāda satraukumu, ka viņam saistībā ar filmu un tai veltīto preses konferenci varētu draudēt vēl viens kriminālprocess.

Jakovļevam kopš 2021. gada rudens jau ir apsūdzība pēc Krimināllikuma panta par starptautisko sankciju pārkāpšanu. Tā ir saistīta ar portālu "Baltnews". Jakovļevs savulaik bija tā Latvijas versijas galvenais redaktors. Jakovļevs tiek apsūdzēts par to, ka sava uzņēmuma "Baltnews.lv" (tagadējais nosaukums – "Rakurs.lv") interesēs viņš aģentūrai "Rossiya Segodnya", kuras ģenerāldirektors ir ES sankciju sarakstā iekļautais Kiseļovs, darīja pieejamu saimniecisko resursu, proti, masu informācijas līdzekli – portālu "Baltnews".

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Madara Griķe skaidro: "Būtībā, reģistrējot masu informācijas līdzekli, tas arī bija, kā darīt pieejamu saimniecisko resursu Krievijas federācijas aģentūrai. Līdz ar to tur tiek inkriminēts šis moments. Tur, manuprāt, netiek inkriminēta kaut kāda algošana, organizēšana. Būtībā – jā, [aģentūras] uzdevumā reģistrēt masu informācijas līdzekli, uz kura platformas tad darboties tālāk."

Griķe ir cēlusi apsūdzības vēl 13 personām saistībā ar pret Kiseļovu vērsto sankciju apiešanu un sākusi sūtīt to lietas uz tiesu. Pirmās tiesas sēdes ir gaidāmas jau šomēnes. Lai gan sākotnēji visas 14 personas bija vienā procesā, pērn prokurore izdalīja lietas pret katru atsevišķi.

"Bija jāizvērtē, vai 14 personas vienā procesā – vai tiešām tas būs procesuāli ekonomiski? Un izvērtējot, ka katrai personai ir būtībā sava patstāvīga apsūdzība, izņemot to, ka tas ir viens pants un līdzīgs pārkāpums, vai, teiksim, noziedzīgo darbību raksturs ir ļoti līdzīgs, bet katram bija savs laika periods, savi pienākumi, savi līgumi, publikācijas vai saņemtā atlīdzība," stāsta prokurore.

Lai gan LKS ir organizējusi dažādus lietā aizdomās turēto aizstāvības pasākumus un konferences, ne visu 14 apsūdzēto vārdi iepriekš ir skanējuši publiski un daži kļūst zināmi vien tagad.

Starp tiesā jau nonākušajiem ir vairāki portālu "Sputnik" un "Baltnews" autori: Vladimirs Lindermans, kuram šis ir jau kārtējais kriminālprocess; Jakovļeva kolēģis – Ždanokas palīgs Andrejs Solopenko; fotogrāfs Sergejs Melkonovs; žurnālisti Alla Berezovska, Jeļena Kirillova, Vladimirs Dorofejevs, Aleksandrs Malnačs, Andrejs Tatarčuks un Ludmila Pribiļska.

Gandrīz neviens no apsūdzētajiem apsūdzībai nepiekrīt, arī Pribiļska: ""Baltnews" es nekad neko nerakstīju, "Sputnikam" varbūt jā, rakstīju. Bet tas nav aizliegts – tas ir mans žurnālista darbs. (..)

Es negribu komentēt to lietu tieši no naudas viedokļa. Jebkurš darbs varētu būt atlīdzināts, un nekāda nozieguma šajā lietā nav."

Savukārt bijušais "Baltnews" redaktors Jakovļevs stāsta, ka nav Latvijā, un, lai gan vispirms piekrīt attālinātai intervijai, vēlāk atsaka un viedokli atsūta rakstiski.

"Mans advokāts nerekomendēja sniegt man komentārus pirms tiesas. Kas attiecas uz kolēģu viedokli, tad viņi pilnvaroja mani paust šādu pozīciju: "Šis process, mūsuprāt, ir absurds un politiski motivēts. Tas ir inspirēts, lai nepamatoti ierobežotu vārda brīvību, iebiedētu žurnālistus. Tas ir arī kārtējais solis Latvijas sabiedrības iebiedēšanai. Ticam, ka tiesas vadīsies no tiesiskiem argumentiem, nevis pieņems lēmumus vadoties no "politiskās lietderības" principiem"," raksta Jakovļevs.

Prokurore Griķe stāsta, ka

visai izplatīta apsūdzēto pozīcija ir tāda, ka Eiropas sankcijas pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas netika vērstas pret "Rossya Segodnya", bet tikai pret tās ģenerāldirektoru Kiseļovu,

kurš sankciju sarakstā iekļauts 2015. gadā, bet daži norāda, ka vispār neko nezinot par sankciju sarakstiem.

Tomēr apsūdzēto darbības liecina, ka viņiem patiesībā bijušas bažas par savu sadarbību ar Krievijas federālo mediju holdingu, uzskata prokurore: "Tajā brīdī, kad kredītiestādes aizliedza šīm personām saņemt pa tiešo, jo atlīdzība nāca pa tiešo no "Rossiya Segodnya", tad tika noslēgts papildu līgums, lai apietu šo, iesaistot pavisam citu uzņēmumu, lai turpinātu. Un tad, kad aizliedza vēl šo, tad tika organizēts brauciens uz Kaļiņingradas apgabalu, lai tur atvērtu bankas kontu un tad būtu šīs kartes."

Tādā veidā prokurores ieskatā apsūdzētie darījuši visu, lai varētu turpināt strādāt "Rossiya Segodnya" interesēs. Kopumā saņemtās summas nebija mazas.

"Mazāka atlīdzība bija, teiksim, tādiem tehniskiem vai tulkam, bet tur tās atlīdzības variē no pāris tūkstošiem līdz 60 tūkstošiem [vienai personai]. (..) Jāsaprot, ka dažas personas to darīja vairāku gadu garumā. (..) Katrā ziņā, Krievijas Federācija nežēlo līdzekļus šiem pasākumiem," atklāj Griķe.

Jāpiebilst, ka šī lieta tika sākta un apsūdzības uzrādītas vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tomēr "de facto" pārliecinājās, ka atsevišķi autori sadarbību ar "Rossya Segodnya" holdingu turpināja arī pēc kara sākuma.

EP deputāte Ždanoka, lūgta komentēt apsūdzības diviem no saviem palīgiem, paziņoja, ka šonedēļ EP sesijā debatēs par tiesiskumu pieminējusi to, ka Latvijā tiekot vajāti 14 žurnālisti par saviem rakstiem. Uz norādi, ka apsūdzības ir par sankciju pārkāpšanu, Ždanoka paziņoja, ka viņai intervijai neesot laika un neko vairāk kā no EP tribīnes viņa nepateikšot.