Drīz nekas vairs nebūs glābjams: pamatīgas bažas rada Grenlandes ledus kušana (7)

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Geophysical Research Letters”, identificēti divi šie galējie punkti Grenlandes ledus segā, kas aiz Antarktikas ledus segas ir lielākais ledus klājums pasaulē, proti, tas ir 1,7 miljonus kvadrātkilometru liels.

Balstoties uz jaunākajām aplēsēm, 1000 miljardu tonnu oglekļa dioksīda nonākšana atmosfērā pilnībā izkausētu Grenlandes dienvidu reģiona ledus segu, savukārt 2500 miljardi tonnu oglekļa dioksīda liktu uz visiem laikiem pazust teju visam Grenlandes ledum.

Kopš cilvēces aktivitātes sākušas ievērojami ietekmēt oglekļa dioksīda līmeni atmosfērā, tur nonākuši aptuveni 500 miljardi tonnu oglekļa dioksīda. Tas nozīmē, ka mēs esam pusceļā uz lielas daļas Grenlandes ledus nāvi, raksta “Science Alert”.

“Pirmais slieksnis nav tālu mūsdienu klimata apstākļos, tāpēc pastāv bažas, ka mēs to varētu pārkāpt. Kad sāksim slīdēt, mēs nogāzīsimies no klints un nespēsim uzrāpties atpakaļ,” pauda klimata zinātnieks Deniss Hēnings.

Sarežģītajā simulācijā pētnieki izmantoja virkni faktoru un atslēgas norišu klimata pārmaiņu procesā, kas ietekmē ledus kušanu, to skaitā gaisa un ūdens temperatūru, okeāna aktivitātes un nokrišņu daudzumu.

Diemžēl patreizējās aplēses liecina, ka globālā sasilšana un ledus kušana negrasās apstāties.

“Lielākās daļas ledus izkušana nenorisināsies tuvākās desmitgades laikā, tomēr ilgi nebūs jāgaida līdz brīdim, kad mēs vairs to apturēt nevarēsim,” piebilda Hēnings.