/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
“Nesenais tirgus satricinājums, kad Brent cena noslīdēja līdz 70 dolāriem par barelu, iespējams, nedaudz nobiedēja OPEC+, jo banku un pārējie satricinājumi veido nenoteiktas ekonomikas perspektīvas ar iespējamu naftas cenu sabrukumu,” tiešsaistes žurnālam KLIK skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš ir pārliecināts, ka naftas ražošanas apjomu samazināšana, par kuru pēdējās dienās ziņo vairākas OPEC+ dalībvalstis, parāda, ka organizācija ir rīcībspējīga, un tas, visticamāk, novedīs pie degvielas cenu kāpuma.
Pagājušajā nedēļas nogalē septiņas no OPEC+ valstīm paziņoja, ka samazinās naftas ražošanas apmērus, kas stāsies spēkā no maija. “OPEC+ no maija samazinās par 1,15 milj. barelu dienā (b/d) papildus 0,5 milj. b/d samazinājumam no Krievijas,” stāsta Gašpuitis. Lai gan plānots, ka ražošanas izmaiņas stāsies spēkā no maija, Krievija apņēmusies ieguvi samazināt jau no marta. Neraugoties uz to, Gašpuitis uzsver, ka Krievija jau februārī ražoja mazāk naftas, līdz ar to kopējais plānotais samazinājums varētu būt vien ap 1,0 milj. b/d.
“OPEC+ solis ir vēlme rīkoties savlaicīgi,” saka ekonomists. Viņš skaidro, ka viens no iemesliem varētu būt nesenais tirgus satricinājums, kad Brent cena (naftas tirgus cenas etalons) noslīdēja līdz 70 ASV dolāriem par barelu. Tas, iespējams, nobiedējis OPEC+, jo banku un pārējie satricinājumi veido nenoteiktas ekonomikas perspektīvas ar iespējamu naftas cenu sabrukumu. Gašpuitis gan mierina: “Patlaban ieguvi ir viegli samazināt, jo slānekļa naftas industrijas iespējas reaģēt ir ierobežotas.” Vienīgā OPEC+ tirgus pozīciju apdraudētāja esot ASV slānekļa nafta, taču dažādas problēmas ir mainījušas industriju – tagad galvenais ir peļņa, nevis apjomi. “ASV slānekļa naftas urbumu skaits kopš pagājušā gada decembra sākuma ir samazinājies. Tad Brent naftas cena bija vidēji USD 82/b,” norāda Gašpuitis.