"Domāju, ka konkurenti koda sev pirkstos" jeb zvans, kas pirms 50 gadiem izmainīja pasauli

“Motorola” inženieris Kūpers zvanīja savam kolēģim no konkurentu uzņēmuma “Bell Laboratories”, lai triumfāli paziņotu, ka viņš zvana no personīgā, rokā turama un pārnēsājama mobilā telefona. Kūpers atminas, ka viņa sarunas biedrs neko nav atbildējis, vien klusējis.

“Es domāju, ka tajā brīdī viņš koda sev pirkstos,” ar smaidu sejā atminas 94 gadus vecais inženieris.

Tajā laikā “Bell Laboratories” koncentrējās uz cita veida tālruņu izstrādi, ko būtu iespējams izmantot automašīnās.

“Vai jūs tam spējat noticēt? Mēs bijām iesprostoti savās mājās un birojos, jo šie vara vadi vairāk nekā 100 gadu neļāva mums runāt pa telefonu un pārvietoties. Un tad viņi gribēja ieslodzīt mūs mašīnās!” atminas Kūpers.

Kā vēsta BBC, mūsdienās Kūpera tālrunis ir atrodams muzejā. Galu galā Kūpers un “Motorola” pierādīja, ka tieši mobilais tālrunis ir galvenais solis uz priekšu, nevis mašīnā izmantojams telefons ar vadu.

Principi, kā mainījusies mobilo zvanu tehnoloģija, būtībā nav daudz mainījušies. Tālrunis konvertē runātāja balsi elektriskā signālā, kas veido radioviļņus. Viļņi nonāk bāzes stacijā, kas nosūta runātāja balsi savam adresātam un otrādi, ļaujot bez problēmām sarunāties. Tajā laikā gan mobilo sakaru stacijas bija kaut kas teju no zinātniskās fantastikas, taču ideja ir palikusi nemainīga.

Tas, kas ir mainījušies līdz nepazīšanai, – tie ir mobilie tālruņi, it īpaši salīdzinot ar “Motorola” agrīnajiem modeļiem.

Pēc Kūpera prototipa izstrādātais tālrunis “Motorola Dynatac 8000X” pie patērētājiem nonāca vien 11 gadus pēc pirmā zvana – 1984. gadā. Tas maksāja ap 11 700 dolāru. Funkcionalitāte – ievadīt telefona numuru un piezvanīt.

“Nebija ne ziņapmaiņas, ne kameras. 30 minūšu runāšanas laiks, 10 stundu uzlāde, 12 stundu gaidīšanas režīms, un, protams, - 15 centimetrus gara antena,” stāsta Mobilo tālruņu muzeja vadītājs Bens Vuds.

Jā, arī svars – 790 grami. Salīdzinājumam jaunākais “iPhone 14” sver 170 gramu.

94 gadus vecais Kūpers gan nav īpaši sajūsmā par šodienas mobilo tālruņu dizainu, lai gan viņš atzīst, ka nekad nevarēja iedomāties, ka “mobilais telefons kļūs par rokā turamu superdatoru ar kamerām un internetu”.

“Es domāju, ka šodienas telefoni ir pa pusei optimāli. Tas īsti nav labs telefons daudzos aspektos,” viņš saka.

“Padomājiet – jūs paņemat plastmasu un stiklu, kas abi ir taisni materiāli, un pieliekat pie galvas, kas ir ieliekta. Roku nākas turēt neērtā pozīcijā. Ja jūs kaut ko vēlaties izdarīt, tad vispirms nākas atrast atbilstošu lietotni,” saka Kūpers.

Viņš uzskata, ka nākotnē mākslīgais intelekts, visticamāk, radīs vai izvēlēsies, kādas lietotnes telefona lietotājam ir nepieciešamas, atkarībā no lietotāja vajadzībām. Kūpers arī tic, ka mobilais tālrunis uzraudzīs mūsu veselību, palielinās produktivitāti un nesamērojami uzlabos dzīves kvalitāti. Galu galā teorētiski mobilie telefoni varēšot pat novērst karus.

“Protams, ne jau tieši telefoni to darīs, bet telefoni būs centrālais visu šo norišu elements,” sacīja Kūpers.

Neraugoties uz saviem iebildumiem pret mūsdienu mobilajiem telefoniem, Kūpers joprojām priecājas, ka tieši viņš pirms 50 gadiem Ņujorkā veica pirmo mobilo zvanu vēsturē.

“Mēs joprojām esam tikai pašā mobilo telefonu revolūcijas sākumā,” tā Kūpers.