“Pareizie cilvēki apkārt ir ļoti, ļoti svarīgi.” Saruna ar Raimondu Tomsonu – pasaulē labāko vīnzini

Kurā mirklī saprati, ka tevī ir vīna muskulis, kuru ir vērts trenēt un kurā iedziļināties?

Iestājoties Rīgas Tūrisma skolā, ieguvu prakses vietu restorānā “Vincents”. [Tur Mārtiņš Rītiņš] pavēra man durvis uz pasaules gastronomiju un iepazīstināja ar moderno viesmīlību. Tas viss man patika. Tajā pašā laikā Latvijā sāka parādīties dažnedažādi internacionāli vīna zīmoli, bet toreiz man par vīnu nebija nekādas izpratnes. Atceros pirmās degustācijas, kas man arī ļoti patika. Vīns man sāka interesēt arvien vairāk. Es sapratu, ka tas ir kaut kas ļoti sarežģīts, ka tas iet roku rokā ar gastronomiju un ka tas mani arvien vairāk sāk uzrunāt. Un, protams, ja es par to neko nezinu, tad sāku interesēties un rakt dziļāk.

Kāds šis gatavošanās process Pasaules vīnziņu čempionātam bija sievai Martinai un jūsu bērniem? Un cik vispār nozīmīgs ir līdzcilvēku atbalsts?

Piedalīšanās Pasaules vīnziņu čempionātā bija ģimenes lēmums. Viņi jau zināja, ko sagaidīt, jo esmu jau iepriekš piedalījies šādos čempionātos. Pieļauju, ka sievai tas bija grūts lēmums. Mēs apsēdāmies, izrunājām un vienojāmies. Viņa gan teica, lai šis ir pēdējais.

Esmu jau iepriekšējās intervijās uzsvēris, ka apkārt ir jābūt pareizajiem cilvēkiem, jo ir ļoti daudz “nē” teicēju, “toksisku” cilvēku. Citreiz, pašam cilvēkam neapzinoties, pateiktais var iedragāt pašpārliecinātību. Un lielākie ienaidnieki ir “toksiski” cilvēki, šaubas un spiediens no apkārtējās vides. Šaubas, bailes, nepārliecība – tas viss tev kādā mirklī zogas klāt. Ja apkārt ir pareizie cilvēki, kas palīdz sakārtot prātu, kas pareizā mirklī pasaka pareizos vārdus, tad tiek iedota pārliecība un tas stāv augstāk par šaubām, bailēm, spiedieniem, uztraukumiem. Tāpēc pareizie cilvēki apkārt ir ļoti, ļoti svarīgi.

Pilno interviju skaties video:

Lai arī cik gatavi mēs būtu kādam eksāmenam, izaicinājumam, vienmēr ir viena disciplīna, kurā mēs jūtamies visvājākie vai visnepārliecinātākie. Kura, tavuprāt, ir tava vājā puse? No kura izaicinājuma bija bail visvairāk?

Laikam uz pēdējo čempionātu man visvairāk bail bija no stresa un spiediena. Tā bija tāda kā trauma, kas palikusi no 2019. gada čempionāta. No zināšanu viedokļa arī 2019. gadā es biju ļoti labā vīnziņa formā. Bet es izlaidu vienu ļoti svarīgu lietu. Es netiku galā ar spiedienu, jo pēc 2017. gada Eiropas vīnziņu čempionāta es izgāju uz Pasaules čempionātu kā Eiropas čempions. Eiropa ir spēcīgākā līga vīnziņu pasaulē. Es tur biju kā favorīts. Tas viss uzlika lielu atbildību, spiedienu, kas bija redzams arī finālā. Stress un spiediens neļāva ļaut vaļu zināšanām, harismai, pieejai. Tas ir viens no lielākajiem traucēkļiem, tāpēc, pieņemot lēmumu piedalīties nākamajā čempionātā, es sapratu, ka fiziskai un mentālai veselībai jāuzliek liels akcents. Man bija bail no tā, līdz sāku apmeklēt psihoterapeitu, kurš palīdzēja tikt galā ar šo iepriekšējā čempionāta traumu, gūt pārliecību un atrast pareizo prāta un ķermeņa stāvokli, ka es vienkārši eju un izbaudu, jo man tiešām patīk konkurss, ceļš. Man izdevās tikt tam pāri. Es tiešām izbaudīju nedēļu Parīzē, atlasi, pusfinālu un arī finālu.

Publicitātes foto

Ja tev būtu jādala šī medaļa kaut kādās daļās, cik daudz tu dotu savai ģimenei, cik daudz tiem, kuri tev ir palīdzējuši, un cik daudz tajā ir tava “Es varu!”?

Droši vien, ka medaļa jākar kaklā sievai. Man grūti iedomāties, kam viņa izgāja cauri, jo mājsaimniecība, loģistika ar bērniem un grūtie izaicinājumi bija uz viņas pleciem. Viņa man vienkārši ļāva būt. Tas laiks, ko pavadījām kopā bija ierobežots. Par to es viņu ļoti cienu un apbrīnoju. Viņa ir tāds cilvēks, kas nelišķēs. Viņa pateiks, kā ir. Varbūt kaut ko nav patīkami dzirdēt, bet vismaz zinu, ka viņa pilnīgi atklāti pasaka, kā ir. Ja viņa jūt, ka ir kādas šaubas vai vājuma mirklis, tad māk “uzspiest uz pareizām pogām”. Bet, protams, visa pamatā ir viena ambicioza cilvēka traks mērķis, lielas darba spējas un pareizie cilvēki apkārt. Un es nezinu, vai tas mērķis bez visiem šiem cilvēkiem tiktu sasniegts. Varbūt tam būtu vajadzīgs ilgāks laiks, bet tā jau ir filozofēšana. Es domāju, ka visi šie apstākļi kaldināja ceļu un uzvaru.

Ko tev nozīmē tituls “Pasaulē labākais vīnzinis?

Protams, ka mana kā vīrieša ambīcija, ego ir savā ziņā apmierināta, piepildīta. Jo, manuprāt, ir svarīgi, ka cilvēkam ir mērķi, kurus sasniegt, ka spēj pierādīt sev, ka var to izdarīt. Manī kopš bērnības ir bijis sacensību gars, tas droši vien arī palīdzēja sasniegt mērķi. Sākumā bija mērķis uzvarēt Latvijā, tad Baltijā. Pēc tam Eiropas vīnziņu čempionāts bija kā auksts ūdens sejā, kur sapratu, ka līdz tam sasniegtais nekvalificējas. Bija jāsaņem šis trieciens, lai spētu piecelties, nopurināties un saprast, ka ir jāiet tālāk. Tikai ar sakāvi, nepatīkamu pieredzi ir iespējams novērtēt sasniegto mērķi, saprast, cik šis ceļš bijis grūts un interesants.

Lai skatītos šo un citas Lauras Saulītes iedvesmojošās sarunas, dodies uz YouTube kanālu “Generation Famous”.