Saeima mēģinās atrisināt pašas ievārīto ģimnāziju iestājpārbaudījumu jucekli

Atbalstu šādam iesniegumu pauda deputāti Česlavs Batņa (AS), Edgars Tavars (AS) un deputāti no "Nacionālās apvienības" frakcijas, pēc kuru priekšlikuma pagājušajā nedēļā šie grozījumi no Saeimas darba kārtības tika izņemti, radot jucekli.

Tāpat komisijas deputāti vienojās skatīt likumprojektu pirms pirmā lasījuma nākamnedēļ, 12.aprīlī, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, kā arī citas ieinteresētās puses. Plānots, ka jautājumu par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā pirmajā lasījumā Saeima skatīs 20.aprīlī.

Komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa (AS) norādīja, ka likumam jābūt apstiprinātam aprīlī, lai maijā ģimnāzijas varētu rīkot iestājpārbaudījumus.

Saeima 30.martā vienbalsīgi no darba kārtības izslēdza valdībā atbalstītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem sākotnēji bija plānots liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus.

Par šādu lēmumu neizpratnē bija Saeimas Izglītības komisija un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas uzsvēra, ka atteikšanās no likuma grozījumu virzības radīs pretēju efektu, proti, jauna regulējuma trūkums tiešām liegšot rīkot iestājeksāmenus, tāpēc lietderīgāk būtu bijis likuma izmaiņas sākt skatīt parlamentā un tur veikt pēc deputātu domām nepieciešamos labojumus.

IZM piedāvāja likumā noteikt, ka pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens. Šāda nosacījumu IZM vēlējās ieviest, lai veidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās, ievērojot arī vienotu pieeju skolēnu uzņemšanai valsts ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmā un vidējās izglītības programmā.

Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpotu kā konkursa atlases kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās. Tāpat tika piedāvāts likumā noteikt, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam kā arī noteikt uzņemšanas kritērijus.

Šādā gadījumā vispārējās vidējās izglītības iestādes ar dibinātāja atļauju būtu tiesīgas gan rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus, gan nerīkojot iestājpārbaudījumus, noteikt tikai uzņemšanas kritērijus. Vienlaikus izglītības iestādēm būtu jāņem vērā, ka nosakot uzņemšanas kritērijus ir jāievēro Vispārējās izglītības likumā noteiktais, ka pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās.

Pret šo normu iebilda Latvijas izglītības vadītāju asociācija, norādot, ka bez iestājpārbaudījumiem valsts ģimnāzijas nespēs atlasīt spējīgākos skolēnus mācībām 10.-12.klasē. Turklāt iestājpārbaudījumus organizē galvenokārt valsts ģimnāzijas Rīgā, kamēr citviet Latvijā ģimnāzijās iestājpārbaudījumi 10.klasē jau netiek organizēti. Ģimnāziju paustās kritikas dēļ skepsi pret izmaiņām pauda arī virkne politiķu.