TOP 7 kļūdas, veidojot dzīvžogu: kādus augus izvēlēties un kā tos kopt

Baiba novērojusi, ka daudzās valstīs, piemēram, Vācijā, ir izplatīta atvērta priekšdārza zona – salīdzinoši zems dzīvžogs pilda gan dekoratīvu, gan norobežojošu funkciju, bet stādījumus mājas priekšā var aplūkot visi garāmgājēji. “Tādējādi iela kopumā izskatās plašāka un krāšņāka, bet savu privāto dārza atpūtas zonu ļaudis iekārto otrpus mājai.

Savukārt latviešu dārziem, it īpaši pilsētās, ir raksturīga norobežošanās no ielas un garāmgājējiem vai nu ar augstu sētu, vai blīvu dzīvžogu – laikam jau viensētnieka gēns mūsos rada nepārvaramu vēlmi dārzā paslēpties no svešām acīm.”

Dārzkope norāda, ka dzīvžogs var kalpot ne tikai kā slēpnis, bet pildīt arī daudzas dažādas citas funkcijas: aizsegt nepievilcīgus skatus, palīdzēt norobežoties no vēja, ielas putekļiem un trokšņiem, atdalīt dārza zonas, piemēram, sakņu dārzu no atpūtas vietas, vai kalpot kā skaists akcents. Atliek tikai piemeklēt piemērotus augus un tos pareizi kopt.

Kādus augus izvēlēties?

Vaicāta par to, kas jāņem vērā, izvēloties augus dzīvžogam, speciāliste skaidro, ka jāņem vērā vairāki svarīgi faktori: “Vispirms jābūt skaidrībai par to, kādam nolūkam dzīvžogs ir paredzēts. Izvēloties jāizvērtē arī konkrētās vietas klimatiskie apstākļi un augsnes sastāvs.”

Latvijā dzīvžogu veidošanai visbiežāk izmanto tūjas, kas der gan kā aizsargjosla, gan izmantojamas kā zaļš fons kompozīcijā ar citām augu grupām. Kā visvieglāk kopjamās dārzkope iesaka Rietumu tūju šķirnes, piemēram, ‘Brabrant’'Holmstrup' 'Boothii' – cērpamiem dzīvžogiem, ‘Smaragd’, 'Wagnerii', 'Columna' - brīvi augošiem dzīvžogiem.

Zemākam dzīvžogam, kā arī dārza teritorijas organizēšanai un kompozīcijām var izmantot Rietumu tūju šķirni 'Salaspils', kas sasniedz metra augstumu un kurai ir bumbas forma.

Klajā laukā, kur pūš vējš, tūjas stādīt gan nevajag – augi izgāžas, jo to sakņu sistēma ir ļoti kompakta, bet pilsētas mazdārziņos par tūju izgāšanos nav jāraizējas,”

norāda Baiba.

Skaisti izskatīsies arī dzīvžogs, kas veidots, izmantojot egles, īpaši lauku teritorijās. Pilsētas apstākļiem egles gan nebūs piemērotas, jo tās ir jutīgas pret pilsētās radīto piesārņojumu. Interesantas nokrāsas dzīvžogs būs no klinškalnu kadiķiem, piemēram, no šķirnes 'Skyrocket', kas ir pelēcīgā tonī, bet galvenais - ļoti izturīga.

Piejūras dārziem, kuri pakļauti vējiem, bet relatīvi pasargāti no sala, ir piemēroti kalnu priežu, vertikālo kadiķu šķirņu vai spireju dzīvžogi. Arī kalnu priedes var nedaudz apgriezt un dzīvžogu frizēt, bet kuplie koki jāstāda diezgan lielā zemesgabalā.

Ja grib īpaši blīvu dzīvžogu, kas aizsargā no valdošajiem vējiem, dārzkope iesaka stādīt augus vairākās rindās.

Blīvu dzīvžogu var iegūt, arī iestādot pilsētas apstākļos salīdzinoši izturīgās Serbijas egles, – tās izvieto pamīšus divās rindās, starp kokiem plānojot vismaz 2 m attālumu

Baibas Lāces ieskatā interesanta kombinācija dzīvžogā ir skujeņi un ziedošie krūmi, ar nosacījumu - ja vieta atļauj: “Tikai jāatceras, ka krūms skujeni vienmēr nomāks. Tāpēc, ja abi aug tuvu blakus, vienmēr jāseko līdzi krūmam un tas jāapgriež - ja krūms nomāks skuju kokaugu, pēdējam izveidosies robs.

Skujeņiem nevajadzētu tuvu stādīt puķes - tās var izrādīties agresīvākas un nomākt savus “kaimiņus”. Īpaši var ciest eglītes ar maigākām skujām.

Protams, izvēloties piemērotus stādīšanas attālumus, skujkoku dzīvžogs ir lielisks fons dažādiem krāšņumaugiem, un ir iespējams to kombinēt gan ar ziemcietēm, gan ar pavasara sīpolpuķēm vai lilijām.”

Skujeņi nav vienīgā iespējamā izvēle

Ja gribas augstu, brīvi augošu dzīvžogu, dārzkope iesaka izvēlēties lazdas, kas ir ļoti labs putekļu, skaņas un vēja aizsargs, turklāt lazdas ir mājvieta daudziem derīgiem kukainīšiem. Dzīvžogam labi der arī dekoratīvās ābeles, plūškoki, filadelfi jeb neīstie jasmīni, kā arī ceriņi. Var kombinēt dažādas sugas, piemēram, stādot Amūras ceriņus (tie aug kā koki 6–8 m augstumā) pamīšus ar Ķīnas vai parastajiem ceriņiem.

“Ne pārāk augstam dzīvžogam pēdējā laika tendence ir izmantot dažādu šķirņu skarainās hortenzijas. Piemēram, Levana, ‘Limelight’ un daudzas citas lielāka auguma šķirnes,”

norāda Baiba Lāce.

Savukārt gluda, regulāras formas dzīvžoga veidošana un kopšana aizņems daudz laika un pieprasīs daudz darba, tāpēc speciāliste iesaka iepriekš izvērtēt, vai esat tam gatavi. Šāda tipa dzīvžogiem parasti izvēlas augus ar kompaktu augumu, kuri ir izturīgi pret regulāru īsu cirpšanu, piemēram, bukšus, ligustrus un citus.

TOP7 kļūdas, veidojot dzīvžogu

Augu izvēle ir tikai pirmais solis ceļā uz kuplu dzīvžogu. Jāņem vērā, ka rezultāts lielā mērā būs atkarīgs arī no pareizas augsnes sagatavošanas un augu apčubināšanas pēc iestādīšanas. Pieredzējusī dārzniece atklāj septiņas biežāk pieļautās kļūdas, audzējot dzīvžogu.

Neievēro likumdošanu. Ja īpašums novietots pie autoceļa, ir jārēķinās, ka gar to stiepjas zemes nodalījuma josla un aizsargjosla, un tas nozīmē, ka Latvijas Valsts ceļi šajā zonā var iejaukties ar savu darbību. Precīzi visi ierobežojumi ir aprakstīti Aizsargjoslu likumā, ko var atrast šeit.

Augus iestāda nesagatavotā, neielabotā augsnē. Ja augam jau sākumā tiks radīti labi apstākļi, tas vēlāk prasīs mazāk darba, tāpēc ir svarīgi pirmām kārtām to pareizi iestādīt.

Augsnes sagatavošana ir visatbildīgākais darbs, lai izaugtu skaists dzīvžogs.

Ja augsni nav iespējams ielabot un stādījumus nav iespējams regulāri laistīt, dzīvžogam jāizvēlas mazāk prasīgi augi, piemēram, kadiķi vai kalnu priedes.

Visieteicamāk dzīvžogu stādīt tranšejās (vismaz 0.6 m dziļš un 0.5-0.7 m platās, atkarībā no dzīvžoga augstuma). Lielākiem augiem (piemēram, tūjām, kadiķiem) 60 cm dziļumā, sudrabeglēm, kalnu priedēm - metra dziļumā, bet mazākiem augiem, piemēram, spirejām, čužām, bārbelēm - 40-60 cm dziļumā un 60 cm platumā. Tranšeju piepilda ar auglīgas zemes, komposta un kūdras maisījumu, pievienojot arī pilnmēslojumu. Ļoti labu rezultātu dos tranšejas apakšā iepildīti satrūdējuši kūtsmēsli. Stādot augus attālāk citu no cita, var ielabot apdobi katram augam atsevišķi - apmēram 60 cm dziļumā un platumā vairumam augu būs pietiekami.

Labākais stādīšanas laiks kailsakņiem ir agrs pavasaris, savukārt podos augošos var stādīt visu gadu.

Augus aizmirst barot - laistīt un mēslot. Iestādītos konteineraugus pirmoreiz nepieciešams mēslot pēc stādīšanas, vispirms augsni bagātīgi salaistot, bet kailsakņu stādus - ne ātrāk kā divas nedēļas pēc stādīšanas. Papildmēslošanu veic laikā no aprīļa beigām līdz jūlija vidum, izvēloties sabalansētu mēslojumu, kas ir atbilstošs izvēlētajam augu tipam.

Ieteicams augus pirmo reizi mēslot aprīļa beigās, otro reizi maija beigās, trešo reizi jūnija beigās.

Ja augiem nav pietiekošs mitrums, ieteicams pirms mēslošanas tos labi salaistīt.

Vēloties sasniegt lielāku dzīvžoga augstumu, krūmus neapcērp, līdz ar to tiem veidojas skraja apakšējā daļa un atkailinās stumbri.

Lai veidotu blīvu un akurātu dzīvžogu, tam regulāri ir nepieciešama apgriešana - vēlams vismaz vienu reizi gadā veikt dzīvžoga cirpšanu, lai uzturētu vēlamo dzīvžoga formu.

Ja dzīvžogs vairākus gadus audzis savā vaļā, tas parasti ir izpleties visos virzienos. Veicot apgriešanu ielaistam dzīvžogam, sākotnēji to izveidot blīvu būs ļoti grūti, bet, turpinot to regulāri kopt, dzīvžogs kļūs blīvs un akurāts.

Dzīvžogu apgriež nepiemērotā laikā. Dzīvžogus lielākoties jāapgriež pavasarī pirms lapu plaukšanas. Maija beigās vai jūnija sākumā ieteicams apkopt skujeņu dzīvžogu, izgriežot bojātos zariņus. Pēc nogriešanas der tās intensīvāk sabarot, lai jaunās skujas labāk noklājas. Ja vēlās ziedošu dzīvžogu, tad formēšana ir jāsamazina un, atkarībā no augu specifikācijas, tie jāapgriež pareizajā laikā - pēc ziedēšanas.

Dzīvžoga apgriešanai izmanto nepiemērotus rīkus.

Koku un krūmu apgriešanai jāizmanto asi darbarīki, lai griezuma vietas būtu taisnas un gludas, jo tad tās sadzīst ātrāk nekā nelīdzeni griezumi.

Augu apgriešanai ieteicamas labas kvalitātes dārznieka šķēres vai ar akumulatoru darbināmās dzīvžoga šķēres, kas ļaus iegūt precīzu griezumu bez liekām pūlēm, jo rokas un pleci nenogurs pat pēc ilgstoša darba cēliena.

Grib rezultātu ātri! Kā zināms, visus trīs aspektus – ātri, lēti, kvalitatīvi – nav iespējams apvienot.

Ja ir pareizi sagatavota augsne un dzīvžogs tiek kārtīgi kopts (griezts, mēslots, laistīts), rezultātu var sasniegt 4-5 gadu laikā.

Bet, ja nav pacietības un rezultātu gribas iespējami ātri, jābūt gatavam investēt lielos, kvalitatīvos stādos, kas jau sasnieguši divus vai pat trīs metrus (visi ar kopšanu saistītie darbi būs tāpat jādara), vai arī izvēlēties ātraudzīgos augus, piemēram, grimoni, fizokarpu vai segliņu.

Raksts tapis sadarbībā ar Kärcher.