Svētdien norisinājās Somijas parlamenta vēlēšanas, un to rezultāti liecina par gaidāmām pārmaiņām šīs ziemeļvalsts politiskajā vadībā. Kaut gan cīņa bija sīva, šoreiz priekšplānā izvirzījušies konservatīvie un labēji noskaņotie politiķi, atstājot līdzšinējās premjeres Sannas Marinas sociāldemokrātus vien trešajā vietā. Kādēļ tā, un vai sagaidāms, ka kopumā progresīvā un liberālā Somija pievērsīsies nacionālākai un konservatīvākai politikai?

Šonedēļ Somija pievērsusi pasaules mediju uzmanību ne viena vien iemesla dēļ. Otrdien Somija kļuva par 31. NATO alianses dalībvalsti, pārtraucot ilggadējo militārās neitralitātes politiku, taču vienlaikus radās jautājums, kuru politiķu vadībā šis jaunais posms valsts vēsturē tiks ievadīts. Premjerministre Sanna Marina ieguvusi starptautisku atpazīstamību kā jaunākā valsts līdere pasaulē un, tā īsti neko nosodāmu nedarot, pamanījusies nonākt ballīšu un pat narkotiku skandālu epicentrā. Kā Somijā, tā ārpus valsts robežām jau izveidojušās premjeres fanu un nīdēju nometnes. Iespējams, tieši tādēļ viņas sociāldemokrātu partijas zaudējums vēlēšanās un prognozes, ka viņai (nu jau gandrīz garantēti) valsts groži būs jāatdod, arī izpelnījušies salīdzinoši lielāku uzmanību.

Taču Marinas privātā dzīve un personība nebūt nebija galvenais iemesls partijas popularitātes kritumam. Šoreiz par karstāko vēlēšanu strīdu objektu kļuva valsts parāds,