Iztērēti 5000 raķešu un 16 miljardi dolāru. Cik lielas vēl ir Krievijas iespējas apšaudīt Ukrainu? (2)

Kara sākumā Krievijas pārsvars pār Ukrainu tālā un vidējā darbības rādiusa raķešu jomā bija ļoti ievērojams. Kara sākumā Ukrainas rīcībā bija ierobežoti padomju ražojuma “Tochka-U” kompleksi (120 km darbības rādiuss), bet Krievija varēja apšaudīt visu Ukrainas teritoriju, un tās rīcībā bija tūkstošiem raķešu.

Novembrī un janvārī Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs publiskoja atskaites par to, cik daudz raķešu Krievija iztērējusi triecieniem pa Ukrainu. Ņemot vērā šo informāciju, kā arī citus informācijas avotus, “Forbes Ukraine” centās noteikt, kāda vēl ir Krievijas rocība attiecībā uz raķetēm.

Kopš iebrukuma sākuma Krievija izmantojusi teju visas “Kalibr” un H-555/101 raķetes, kas bija Krievijas rīcībā. Visticamāk, tieši tādēļ Krievija biežāk sākusi izmantot dārgākās H-47 “Kinžal” raķetes.

3. janvārī Krievijas rīcībā bija atlikušas tikai 59 “Kalibr” raķetes, un ik mēnesi Krievija spēja saražot aptuveni 15 jaunus “Kalibrus”. Aptuveni tikpat raķetes tiek izmantotas Krievijas uzbrukumiem pret Ukrainu (44 raķetes periodā no 3. janvāra līdz 30. martam).

13 kara mēnešu laikā par vairāk nekā 90% sarucis Krievijas raķešu H-555/101 krājums.

Krievijas problēmas apstiprina arī statistika – pēdējo mēnešu laikā ievērojami samazinājusies Krievijas apšaužu intensitāte, kas, visticamāk, ir saistāma ar jaunu raķešu izgatavošanas kavēšanos, jo sankciju dēļ Krievijai ir ļoti grūti iegūt elektronikas komponentes.

Tiesa gan, Krievijas rīcībā joprojām ir tūkstošiem mazā darbības rādiusa raķešu, piemēram, S-300 sistēmām, kas rada lielu kaitējumu piefrontes pilsētām.

Pašlaik Krievija spēj saražot ap 50 tālā darbības rādiusa raķetēm mēnesī. Lai veidotu iekrājumus, Krievijai ir nepieciešams izmantot mazāk raķešu, nekā tā saražo.

Tieši tāpēc, ļoti iespējams, Krievija ierobežos raķešu izmantošanu vasarā, lai radītu rezerves un tās liktu lietā nākamajā ziemā. Tāpat nevar izslēgt, ka Krievija varētu atteikties no triecieniem pa energosistēmas objektiem, izvēloties citas prioritātes.

Cik Krievijai izmaksājuši raķešu triecieni?

Kopš kara sākuma Krievija pret Ukrainu izmantojusi aptuveni 2475 tālā darbības rādiusa raķetes, kā kopējā vērtībā ir 12,5 miljardi dolāru, kā arī 2300 mazā darbības rādiusa raķetes, kas izmaksājušas 3,5 miljardus dolāru.

Tātad summā – ap 16 miljardiem dolāru (aptuveni 14,6 miljardi eiro)

Salīdzinājumam – Irākas bombardēšanai 2003. gadā ASV izmantoja raķetes viena miljarda dolāru vērtībā. Analoģiska summa tika iztērēta arī triecieniem 1991. gadā operācijas “Tuksneša vētra” laikā.

Cīņā pret “Islāma valsti” Sīrijā un Irākā ASV iztērēja vairāk nekā 10 miljonus dolāru dienā, kas ir četras reizes mazāk nekā vidējie Krievijas izdevumi karā Ukrainā.

Tādējādi Ukrainas apšaudīšana ir kļuvusi par vienu no dārgākajām raķešu apšaužu kampaņām mūsdienu vēsturē. Tomēr atšķirībā no ASV un sabiedroto īstenotajām operācijām, Krievijai raķešu apšaudes nav devušas nedz zināmas priekšrocības kaujas laukā, ne arī līdzējušas sagraut Ukrainas ekonomiku, valstiskumu un cīņassparu.