”Tā nav zinātne, tā ir reliģija.” Šmits noliedz cilvēku būtisku ietekmi uz klimata pārmaiņām (13)

Nevalstisko organizāciju pārstāvji projekta Zaļais barometrs diskusijā 30. martā iztaujāja atbildīgos ministrus par klimata, dabas un vides politiku. Diskusijas beigās Latvijas Dabas fonda pārstāve Baiba Baltvilka Šmitam jautāja, no kādiem avotiem viņš veidojis savu izpratni par klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības krīzi. Šmits nevienu avotu nenosauca un stāstīja, ka balstās uz “veselo saprātu”:

“Es domāju, ka veselais saprāts. Manuprāt, mēs esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kurā mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes. Nopietni, mēs? Tas tā kā skudra uzskatītu, ka tā atbild par Baltijas jūras ekosistēmu mežā. Tai ir zināma loma. Es atvainojos, šeit bija pusotru kilometru biezs ledājs pirms 15 tūkstošiem gadu. Arī cilvēks, ja?”

Šmits arī pauda nostāju par centieniem novērst klimata pārmaiņas:

“Iedomāties, ka ir kaut kāds konstants klimats, ko mēs varam nosargāt, manuprāt, tā ir augstprātība, kas robežojas ar drusku tādu vājprātu, godīgi sakot. Tā nav zinātne, tā ir reliģija.”

Lai gan ministrs kā informācijas avotu min “veselo saprātu”, viņa teiktais ir pretrunā ar teju visu pasaules klimata pētnieku secināto. Gan zinātniskās literatūras apkopojumi, gan vairāku tūkstošu pētnieku aptaujas liecina, ka cilvēku saimnieciskā darbība ir straujo klimata pārmaiņu cēlonis. Piemēram, 2021. gadā pētnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītu pētījumu un ar nejauši izvēlētas 3000 pētījumu izlases palīdzību secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina – mūsdienu klimata pārmaiņas ir cilvēku radītas. Savukārt citā publikācijā norādīts, ka no 24 tūkstošiem 2013. un 2014. gadā publicētiem pētījumiem tikai piecos noliegta cilvēku ietekme uz klimatu.

Šo nostāju apstiprina arī, piemēram, ANO Starptautiskā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, NASA, kā arī zinātņu akadēmijas un zinātnieku biedrības. Straujās globālās sasilšanas galvenais cēlonis ir siltumnīcefekta gāzes, kuras rodas no fosilo energoresursu dedzināšanas, tā saukto F-gāzu izmantošanas rūpniecībā, intensīvas mēslošanas un lopkopības (galvenokārt no liellopu un aitu audzēšanas). Fizikālo procesu, kā siltumnīcefekta gāzes ietekmē klimatu, Re:Check aprakstīja februārī, kad līdzīgus maldus izplatīja Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins. Iepriekš to darījis arī NA deputāts Jānis Dombrava.

Uz pasākuma moderatora jautājumu, vai viņa viedoklis balstās tikai uz “veselo saprātu”, ministrs pēc būtības neatbildēja un stāstīja, ka pirms civilizācijas bijuši septiņi ledus laikmeti. Taču tas neapgāž klimata pētnieku secinājumus. Lai gan klimata pārmaiņas notiek arī dabiski, pēdējo 150 gadu laikā vidējā globālā temperatūra ir paaugstinājusies straujāk nekā jebkad.

Dabas fonda pārstāve Šmitam arī norādīja uz 99% zinātnieku atzīto uzskatu, ka cilvēki ietekmē klimatu. Atbildē ministrs pauda neuzticību zinātniekiem:

“99% zinātnieku kādreiz teica, ka pīpēt ir veselīgi un teica, ka ozona caurums virs Antarktīdas sagraus … palikušas bija aklas aitas un slimi zinātnieki.”

Šmita pamatojums nav korekts. Citās jomās strādājušu pētnieku pagātnes kļūdas neko neliecina par klimata zinātnes uzticamību. Turklāt viņa minētie piemēri par smēķēšanu un ozona caurumu ir maldinoši.

Vai agrāk 99% zinātnieku uzskatīja, ka smēķēt ir veselīgi?

Re:Check akadēmiskās literatūras meklēšanas rīkā Google Scholar neatrada publikācijas, kurās atspoguļota vienota pētnieku nostāja, ka smēķēšana ir droša. Pirmie zinātniskie pētījumi par smēķēšanas kaitīgumu aizsākās pagājušā gadsimta pirmajā pusē, un jau piecdesmitajos gados tika pierādīta tās saistība ar plaušu vēzi. Tolaik tabakas uzņēmumi sāka piesaistīt retus, bet skaļus skeptiķus, kas runāja medijos un regulāri publicēja ziņojumus, lai apšaubītu katru nevēlamo pētījumu. Šo pašu metodi izmanto arī fosilā kurināmā ieguves uzņēmumi saistībā ar klimata pārmaiņu iemesliem. Par vienu nesenu piemēru Re:Check rakstīja šeit.

Vai zinātnieki kļūdījās par ozona caurumu?

Pirms aptuveni 40 gadiem tika atklāts, ka virs Antarktīdas stratosfērā sāk noārdīties ozona slānis. Tā rezultātā uz zemes nonāk vairāk ultravioletā B (UV-B) starojuma, kas var izraisīt gan ādas vēzi, gan kataraktu. Ozona slāņa noārdīšanos izraisīja vairākas saldēšanas iekārtās un aerosolos atrodamas vielas. Cauruma tālāku izplešanos izdevās apturēt galvenokārt tāpēc, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas programma Monreālas protokols paredzēja izbeigt šo vielu lietošanu. Zinātnieki nebija kļūdījušies par ozona caurumu; par to vairs netiek runāts, jo valstis viņos laikus ieklausījās un risināja problēmu. Jāpiebilst, ka Monreālas protokola ieviešana ir novērsusi miljoniem ādas vēža un kataraktas gadījumu un ANO eksperti lēš, ka ozona slānis pilnībā atjaunosies ap 2050. gadu.

Šmits, vīpsnājot par aklajām aitām, visticamāk, runāja par 1991. gadā publicēto ASV žurnāla Newsweek rakstu, kurā izskanēja liecības, ka Čīlē aitas UV-B starojuma dēļ kļuvušas aklas. Vēlāk tika atklāts, ka aitas nebija zaudējušas redzi, bet galvenokārt tikai slimoja ar acu iekaisumu, ko, visdrīzāk, izsaucis kāds mikroorganisms. Uzsverot šo vienu gadījumu, kurā kļūdījušies žurnālisti (nevis pētnieki), ministrs maldina, ka ozona cauruma draudi bijuši pārspīlēti.

Klimata pārmaiņu mazināšana ir viens no būtiskiem Šmita pārstāvētās valdības mērķiem. Valdības deklarācijā arī teikts, ka tas tiks darīts ar zinātnē balstītiem lēmumiem. Šmits ir arī Latvijas Zaļās partijas biedrs. Arī tā programmā norāda, ka klimata izmaiņu draudi ir jāuztver nopietni un jānovērš visi iespējamie cēloņi, kas šo procesu veicina. Re:Check ceturtdienas pēcpusdienā sazinājās ar Šmitu, kurš lūdza vērsties pie viņa padomnieces. Uz rakstiski nosūtītajiem jautājumiem atbildi līdz raksta publicēšanai piektdienas pusdienlaikā nesaņēmām.

Secinājums: Didzis Šmits (AS) Zaļā barometra diskusijā izplatīja maldinošu informāciju par cilvēku ietekmi uz klimata pārmaiņām. Pētījumi parāda, ka cilvēku saimnieciskā darbība būtiski ietekmē klimata pārmaiņas. Pēdējo 150 gadu laikā vidējā globālā temperatūra ir paaugstinājusies straujāk nekā jebkad. Nav pierādījumu, ka agrāk 99% zinātnieku uzskatīja, ka smēķēt ir veselīgi. Zinātnieku uztraukums par ozona caurumu bija pamatots.