/nginx/o/2023/04/09/15246685t1h42c7.jpg)
Kara sākums Ukrainā bija kā tests Eiropas energoneatkarībai. Kad valstis pamazām saprata, ka ar Kremļa "Gazprom" tirgoties vairs nevar, sākās cīņa par resursiem. Sašķidrināto gāzi Rietumi meklēja Persijas līcī un ASV. Tikmēr Latvija bija un ir vienīgā Baltijas valsts, kas ne pirms kara, ne arī tagad nav parūpējusies par savu sašķidrinātās gāzes termināli, vēsta televīzijas kanāla TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pateicoties siltajai ziemai, Krievijas draudi nosaldēt Rietumus izgāzās, tomēr Latvija no pieredzētā nav mācījusies. Kā saka vairāki privātie energotirgotāji, atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, Latvijai nav kopējās energostratēģijas, kas kavē valsts attīstību un neļauj justies droši par to, ka gāzes un elektrības pietiks visiem.
Ja līdz Putina orku iebrukumam tā sauktais Eiropas "Zaļais kurss" iekustējās lēni, tad karš to restartēja. Energotirgus speciālisti nebaidās teikt, ka šobrīd esam liecinieki revolūcijai, ko var salīdzināt ar deviņdesmito gadu sākumu, kad no plānveida ekonomikas iesoļojām kapitālismā.
Zinātnieki un uzņēmēji aktīvi attīsta jaunus elektroenerģijas ieguves un uzglabāšanas veidus. Lielvalstis jau šobrīd cīnās par jaunajām tirgus nišām. Aktīvi tiek pētītas iespējas, piemēram, elektrību uzglabāt, pārvēršot to ūdeņradī.
Satversmes aizsardzības birojs, kam likumā noteikts uzdevums rūpēties arī par valsts ekonomiskās suverenitātes apdraudējumiem, savā pēdējā ziņojumā brīdina - ir augsta iespējamība, ka Krievija var pieņemt lēmumu pilnībā apturēt jebkādas energoresursu piegādes Eiropai, lai tās sodītu par atbalstu Ukrainai.
Šāds scenārijs visticamākais būs situācijā, kad Eiropas valstu energoresursu rezerves būs zemas un pastāvēs liels vietējais pieprasījums. Tad Krievijas enerģētikas šantāžai pret Eiropas valstīm SAB ieskatā būtu potenciāli lielākais efekts.
Pagājušogad, kad politiķi gatavojās vēlēšanām, VARAM aizsāka programmu, kas ļāva saņemt līdzfinansējumu no valsts, ja iedzīvotāji par saviem līdzekļiem gāzes katlus nomainīja pret cita veida apkuri vai arī uzstādīja saules paneļus.
To varēja atļauties sabiedrības turīgākā daļa, tomēr šie risinājumi pretī pieprasa arī infrastruktūras jaudas palielināšanu Sadales un Augstspriegumu tīklos, par ko maksāsim mēs visi.
Pārējiem, kuri paliks ar gāzes apkuri, būs spiesti maksāt augstākus Sadales tarifus par gāzes infrastruktūras uzturēšanu. Kā norāda Eduards Kušners no Latvijas Bankas, turpinot šādu politiku, daļa Latvijas sabiedrības apzināti tiek dzīta dziļāk nabadzībā.