/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2023/04/11/15250285t1hd8ab.png)
Izmantojot Džeimsa Veba teleskopu, nupat nofotografēti blāvie un dūmakainie Urāna gredzeni. Lieki piebilst – tie ir krāšņi.
Vai zināji, ka Urānam arī netrūkst gredzenu?
Urāns atrodas pašā Saules sistēmas malā – gandrīz 2,9 miljardu kilometru attālumā no Saules. Urāns īsti netiek uzskatīts par apgredzenotu planētu, jo tā gredzeni no Zemes ir ļoti grūti saskatāmi. Tomēr gredzenu Urānam netrūkst – tie ir vismaz 13. Tiesa, lielākā daļa no tiem ir tik blāvi, ka apstiprināt to eksistenci astronomiem izdevās tikai 1986. gadā, kad planētai garām palidoja zonde “Voyager 2”.
Pat ar spēcīgo Džeimsa Veba teleskopu, kas ir radīts, lai ielūkotos pašos visuma pirmsākumos, ir redzami tikai 11 no 13 zināmajiem Urāna gredzeniem.
/nginx/o/2023/04/11/15250286t1hef9b.png)
Planētas divi ārējie gredzeni ir pavisam blāvi, tāpēc atklāti tika tikai 2007. gadā ar Habla teleskopu. Urāns tajā brīdī bija ieņēmis stāvokli, kad gredzenus var redzēt vislabāk. Tāds stāvoklis netiks pieredzēts vēl vairākus desmitus gadu.
Lai arī Urāna gredzeni attēlā izskatās plāni un cieti, tomēr tos veido visdažādāko izmēru sasalušu akmeņu fragmenti. Pagaidām astronomiem nav īsti skaidrs, kā veidojas planētu gredzeni. Visticamāk, šis process sācies jau Saules sistēmas veidošanās sākumā.