/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2023/04/12/15251202t1h4d97.png)
Tūļīgie jūras gurķi okeāna dibenā izsalkušiem plēsējiem varētu šķist viegls mērķis, tomēr tā gluži nav. Ja naidnieks zinātu, kas jūras gurķim slēpjas dibenā, tad tam tik droši netuvotos vis.
Jestrs fakts: briesmu gadījumā jūras gurķi no dibena izšauj dīvainas ķeskas
Sajutis briesmas, jūras gurķis no pakaļgala apdraudējuma virzienā raida murskuli lipīgu, nūdelēm līdzīgu orgānu. Lai arī tas varētu izklausīties visai komiski, tomēr šis lādiņš var efektīvi neitralizēt ienaidnieku.
Kā vēstīts jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PNAS”, šis orgāns sastāv no proteīniem, kas līdzīgi zirnekļa tīklā esošajiem. Šis orgāns pirmo reizi aprakstīts 1831. gadā kā simtiem caurulīšu, kas karājas no jūras gurķa elpceļiem. Jā, jūras gurķi elpo arī caur dibenu.
VIDEO: JŪRAS GURĶIS ATVAIRA IENAIDNIEKU
Šis aizsardzības mehānisms iedarbojas, kad plēsējs izdara pietiekami lielu fizisku spiedienu uz jūras gurķa pakaļgalu. Kad ķeskas izšāvušās, plēsējs tajās var sapīties un nereti – iet bojā.
Pēc šī aizsardzības mehānisma iedarbināšanas un uzbrukuma atvairīšanas jūras gurķis var izšauto orgānu amputēt – līdzīgi kā ķirzaka briesmu gadījumā var nomest savu asti. Jūras gurķim nepieciešamas vien 15 dienas, lai orgāns tā organismā izaugtu no jauna. Tiesa, šo laiku jūras gurķim jālūko labi paslēpties, tāpēc tie bieži atrodami zem akmeņiem, koraļļiem vai jūraszāļu kumšķiem.