/nginx/o/2023/04/12/15251968t1h6943.jpg)
Vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins apzinājās, ko viņš dara, kad pagājušā gada 24. februārī deva rīkojumu par pilna mēroga iebrukumu Ukrainā? Šis lēmums bija pagrieziena punkts visai Eiropai. Pirmo reizi astoņdesmit gadu laikā Eiropā bija izcēlies liela mēroga sauszemes karš, kas sagrāva eiropiešu lolotās ilūzijas par mieru ar tādu pašu spēku un jaudu kā Krievijas bumbas, kas kopš kara sākuma sprāgst Ukrainas pilsētās un ciematos.
Putins acīmredzot nespēj iztēloties Krieviju kā kaut ko citu, kā vien bruņotu, bailīgu un autoritāru pasaules lielvaru. Taču šāda statusa iegūšanai ir nepieciešama Krievijas hegemonija Austrumeiropā – cariskās Krievijas un Padomju Savienības imperiālā mantojuma atdzimšana –, un šim nolūkam Putinam bija nepieciešama Ukraina. Taču viņš ļoti nenovērtēja Ukrainas gatavību celties un krist par savu brīvību un neatkarību. Tas kopā ar NATO un Eiropas Savienības sniegto atbalstu neļāva viņam sasniegt savu mērķi.
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
/nginx/o/2020/12/04/13512073t1h9445.png)