Spānijas valdība noraida ideju par jaunu Katalonijas neatkarības referendumu

"Ar premjerministru Pedro Sančesu referenduma par Katalonijas pašnoteikšanos nebūs," žurnālistiem Madridē sacīja Spānijas finanšu ministre Marija Hesusa Montero.

Viņa uzsvēra, ka Katalonijas reģionālajai valdībai, ko vada Pere Aragoness, ir jāpakļaujas Spānijas konstitūcijai.

Aragoness otrdien Barselonā paziņoja, ka ierosinājums "katalāņu galvenās problēmas atrisināšanai" tiks izstrādāts konsultējoties ar dažādiem sabiedrības sektoriem un tiks prezentēts Madridei līdz 2024.gada sākumam.

Viņš sacīja, ka mērķis ir sarīkot līdzīgu referendumu, kāds 1995.gadā notika Kanādas Kvebekas provincē, kur vēlētāji noraidīja neatkarību.

"Neviens nav apmierināts ar strupceļu Katalonijā," sacīja Aragoness, piebilstot, ka konflikts turpinās.

Aragonesa paziņojumu kritizēja ne tikai Madride, bet arī vairāki Katalonijas aktīvisti, kas atbalsta reģiona neatkarību.

Atšķirībā no Aragonesa kreisās partijas ERC, citi separātisti, piemēram, centriski labējā partija "Junts per Catalunya" ("Kopā par Kataloniju") vēlas panākt neatkarību bez Madrides piekrišanas referendumam.

Katalonijas valdība 2017.gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.

Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.

Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī toreizējais reģiona prezidents Karless Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citiem tika piespriesti ilgi cietumsodi, tai skaitā apsūdzībās par dumpi. Tomēr vēlāk viņi tika apžēloti.