Patīk vai nepatīk, bet Krievija ir resursiem bagāta zeme. Tajā ir ne vien lērums energoresursu ieguves un pārstrādes vietu, bet arī citas dabas bagātības, kuru tirdzniecība valsts budžetā ik gadu ienes miljardus. Un vienam no dabas bagātību segmentiem, kas vēl 2021.gadā Krievijas budžetā ienesa aptuveni 4,5 miljardus ASV dolāru, Eiropas Savienība līdz šim vairījusies pieķerties. Taču nu tas varētu mainīties.

"Miers ir daudz vērtīgāks par dimantiem." Tā vēl pagājušā gada martā videouzrunā Beļģijas parlamentam sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, aicinot valsti pārtraukt dimantu importu no Krievijas. Tas joprojām nav noticis.

Šis fakts varētu šķist mulsinošs, jo jau pagājušā gada martā Eiropas Savienības ceturtajā sankciju paketē bija ietverts aizliegums no Krievijas importēt rūpnieciskos un dārgmetālus, juvelierizstrādājumus, pērles, zeltu, metāla detaļas, kuru vērtība ir 300 eiro (330 ASV dolāri) vai vairāk. Papildus minētajam šajā sankciju paketē pie precēm, uz kurām attiecas importa aizliegums, iekļauti arī:

  • apstrādāti vai neapstrādāti dimanti, bet neiedarināti un nenostiprināti, izņemot rūpnieciskai izmantošanai;
  • dārgakmeņi (izņemot dimantus) un pusdārgakmeņi, apstrādāti vai neapstrādāti, šķiroti vai nešķiroti, bet nesavērti, neiedarināti un nenostiprināti; nešķiroti dārgakmeņi (izņemot dimantus) un pusdārgakmeņi, uz laiku savērti ērtāka transportēšanai;
  • dimanti, izņemot rūpnieciskai izmantošanai.

Tātad Eiropas Savienība, un līdzīgi arī ASV, šajā aizliegumā ir iekļāvusi būtisku izņēmumu, kas ļāvis Krievijas ienesīgākajam dārgmetālu nozares segmentam turpināt nest miljardus kara naudas lādē.