Pasteidzoties uz priekšu, pateikšu, ka man ir mugurkaula kakla daļas spondiloze. Bet viss sākās ar izteiktām spranda sāpēm un bezgalīgu staigāšanu pie ārstiem. Mani “iztaisnoja”, ieteica “dzīt parazītus” un trenkāja pa izmeklējumiem. Tas aizņēma vairākus mēnešus un izmaksāja 389 eiro. Nesen atcerējos, ka “tev, meit, tie kakla diski “čupā”” pagalmā kaimiņtante pateica vēl rudenī.

Sāpes sprandā uzradās pērnajā rudenī vēlēšanu dienā, un jau pēc divām dienām es sēdēju neirologa kabinetā. Ir pagājuši septiņi mēneši, un mans sprands sāp kā sāpējis, lai gan visu šo laiku esmu apzinīgi gājusi pie ārstiem, veikusi izmeklējumus, ēdusi saujām tablešu un samaksājusi krietnu summiņu, kopumā tuvu 400 eiro.

Bet par visu no sākuma. Vēlēšanas ir traks laiks ne tikai politiķiem, bet arī sociologiem, sabiedriskajiem novērotājiem, publicistiem un tamlīdzīgiem jefiņiem. Jāreaģē zibens ātrumā – domāt par vides ergonomiku nenāk prātā. Tāpēc atmuguriski iekritu sēžammaisā un sastingu kaut kādā ekstrēmā jogas pozā ar telefonu vienā, datoru otrā rokā. Pēc vairāku stundu pirkstu dipināšanas pa taustiņiem sāka neciešami sāpēt sprands un plecs.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X