Krievijas Centrālā banka (KCB) jau kopš pagājušā gada pavasara ir noteikusi virkni ierobežojumu attiecībā uz ārzemju valūtu izmantošanu, tostarp izņemšanu skaidrā naudā, glabāšanu, pārskaitījumiem, kā arī izvešanu no valsts. Šie ierobežojumi noteikti tādēļ, ka rietumvalstu sankciju dēļ Krievijas finanšu iestādēm nav iespējas pašām iegādāties rietumvalstu valūtas, attiecīgi KCB šādā veidā rūpējas, lai rietumvalstu valūtas pilnībā neaizplūstu no valsts un Krievijai saglabātos iespējas norēķināties, piemēram, par importu. Tomēr pieejamie dati liecina, ka dalīt bēdu ar savu valsti daļa krievu nevēlas.

Skaidro naudu izved

To, cik daudz skaidrās naudas ārvalstu valūtās kopš iebrukuma Ukrainā sākuma tiešām izvests no Krievijas, diemžēl var mēģināt tikai izzīlēt kafijas biezumos. Taču ieskatu potenciālajā apjomā sniedz dati par neveiksmīgajiem mēģinājumiem to darīt jeb tiem, par kuriem ziņojusi Krievijas muita.

Krievijas izdevums "Izvestija", atsaucoties uz Krievijas muitas datiem, ziņo, ka laika posmā no 2022. gada marta līdz šā gada marta beigām pārkāpumu skaits saistībā ar valūtas ievešanu vai izvešanu ārpus Krievijas robežām pieaudzis par 70%.