Tiesībsargs saskata cilvēktiesību riskus grozījumos. Par to trauksmi cēluši arī žurnālisti (2)

Attiecībā uz Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) rosinātajām izmaiņām dažos likumos tiesībsargs uzsver, ka brīdī, kad informācijas dienesta vajadzībām regulējums tiks pārnests uz likumu "Par valsts noslēpumu", informācija dienesta vajadzībām "praktiski vairs vispār netiktu padarīta pieejama privātpersonām un žurnālistiem".

Vēstule nosūtīta par saistītajiem grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu", grozījumiem Informācijas atklātības likumā un grozījumiem Krimināllikumā.

Tiesībsargs atzīmē, ka likumprojektu galvenais mērķis ir informāciju dienesta vajadzībām, kas pašreiz ir regulēta Informācijas atklātības likumā, pārnest uz likuma "Par valsts noslēpumu" regulējumu.

Neapšaubot "vitāli nepieciešamos" pasākumus garantēt un uzlabot Latvijas drošību, tostarp informācijas aizsardzības jomā, tiesībsargs likumprojektos saskata vairākus cilvēktiesību riskus, ko Jansons skaidrojis sīkāk.

Tiesībsargs uzsver, ka nav pieļaujami, ka tik nozīmīga jautājuma virzība, kas nepārprotami skar Satversmes 100. pantā ietvertās tiesības brīvi iegūt informāciju, tiek veikta tik sasteigti, bez jebkādas apspriedes ar vairākām kompetentajām valsts institūcijām, kā arī nevalstiskām organizācijām.

Jansons norāda, ka grozījumi tiešā mērā turpmāk ietekmēs ikviena žurnālista ikdienas darbu sabiedrības informēšanā par sabiedrībā aktuāliem procesiem.

Tiesībsargs atsaucas uz Satversmes tiesas (ST) atzinumu, ka likumdevējam citstarp jāizvērtē likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām.

Īpaši gadījumos, kad tiek ierobežotas pamattiesības, jābalstās sociālās ietekmes izvērtējuma pētījumā. Turklāt likumdevējam jāapsver nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes un jāveic savlaicīgi riska novērtēšanas pasākumi, uz ST iepriekš lemto norāda Jansons.

Tiesībsargs arī vērš uzmanību, ka grozījumos aktualizētais jautājums vērtēts jau vairāku gadu garumā un iepriekš nekas neliecināja, ka to vajadzētu atrisināt pāris dienu laikā.

Ievērojot iepriekšminēto, tiesībsarga ieskatā minēto likumprojektu pašreizējais likumdošanas process neatbilst labas likumdošanas principam, tāpēc amatpersona aicina turpmākā to izskatīšanas gaitā iesaistīt un uzklausīt speciālistus un ieinteresētās personas, kā arī izvērtēt tā atbilstību cilvēktiesībām.

Jansons norāda, ka plānotais normatīvais regulējums ir aplūkojams personas tiesību uz informāciju kontekstā, ko aizsargā gan Satversmes 100. pants, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

"Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir atzinusi, ka demokrātiskā iekārtā valdības darbības vai bezdarbība ir jāpakļauj ne tikai likumdošanas un tiesu iestāžu, bet arī plašsaziņas līdzekļu un sabiedriskās domas rūpīgai kontrolei. Sabiedrības interese par noteiktu informāciju dažkārt var būt tik spēcīga, ka ir pārāka pat par juridiski uzliktu konfidencialitātes pienākumu," teikts Jansona vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

ECT ir arī uzsvērusi, ka prese ir viens no līdzekļiem, ar kuru politiķi un sabiedrība var pārliecināties, ka valsts nauda tiek tērēta atbilstoši grāmatvedības principiem un netiek pieļauta korupcija.

Pašlaik arī žurnālistiem, izpildot Informācijas atklātības likumā noteiktās prasības, ir tiesības pieprasīt informāciju dienesta vajadzībām, bet negatīvas atbildes gadījumā to apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā.

Jansons arī vērš uzmanību, ka Tieslietu ministrijas (TM) informatīvajā ziņojumā iepriekš tika piedāvāts esošo regulējumu attiecībā uz informāciju dienesta vajadzībām arī turpmāk regulēt Informācijas atklātības likumā, izdarot precizējošus grozījumus. Tiesībsargs atzīmē, ka TM iepriekš paustajā ieskatā šo informāciju ir iespējams atbilstoši aizsargāt arī ārpus likuma "Par valsts noslēpumu" regulējuma.

Savukārt attiecībā uz NDK rosinātajām izmaiņām minētajos likumos tiesībsargs uzsver, ka brīdī, kad informācijas dienesta vajadzībām regulējums tiks pārnests uz likumu "Par valsts noslēpumu", informācija dienesta vajadzībām "praktiski vairs vispār netiktu padarīta pieejama privātpersonām un žurnālistiem".

Šajā kontekstā Jansons vērš uzmanību, ka likums "Par valsts noslēpumu" neparedz kārtību, kādā persona var prasīt iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju un kā negatīvu lēmumu varētu apstrīdēt un pārsūdzēt.

"Tiesībsarga ieskatā, ņemot vērā, ka, nosakot informāciju dienesta vajadzībām kā ceturto valsts noslēpuma slepenības pakāpi, nav paredzēts paaugstināt arī minimālās drošības prasības un personai nav paredzēta darbam ar informāciju dienesta vajadzībām nepieciešamība saņemt speciālo atļauju kā darbam ar valsts noslēpumu, privātpersonām un žurnālistiem nebūtu nosakāms absolūts liegums iepazīties ar šādas kategorijas informāciju," teikts vēstulē Aizsardzības komisijai.

Tāpēc nepieciešams izstrādāt skaidru kārtību, kādā privātpersona, tostarp arī žurnālists, var prasīt izsniegt informāciju, kurai piešķirts valsts noslēpuma statuss, kā arī kārtību atteikuma pārsūdzībā, it īpaši to attiecinot uz informāciju dienesta vajadzībām, atzīmē Jansons. Šādu kategoriju lietās arī būtu jāparedz tiesas pēckontrole.

Tiesībsargs arī vērš uzmanību, ka pašreizējā informācijas dienesta vajadzībām definīcija ir pārāk neskaidra, izpratne par šo terminu bieži vien ir atšķirīga, kā arī nepastāv konkrēti kritēriji informācijas dienesta vajadzībām noteikšanai.

Tiesībsarga ieskatā arī ar paredzētajiem grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" netiks radīts skaidrs informācijas dienesta vajadzībām regulējums, jo likumprojektā piedāvātā informācijas dienesta vajadzībām definīcija būs vēl plašāka nekā līdz šim, kā arī netiks noteikti konkrēti kritēriji šādas informācijas klasificēšanā.

Regulējums varētu pavērt pārāk plašas interpretācijas iespējas iestādes vadītājiem, radot risku šī informācijas statusa patvaļīgai paplašināšanai, norāda Jansons.

Kā ziņots, Saeima aprīļa sākumā konceptuāli atbalstīja un noteica steidzamību likumu grozījumiem, kas paredz informāciju dienesta vajadzībām padarīt par valsts noslēpumu un par kuru pieņemšanas steigu trauksmi cēluši žurnālisti.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iepriekš aicināja Saeimā nenoteikt steidzamību likumu grozījumiem un organizēt diskusiju par tiem ar nevalstiskajām organizācijām un žurnālistiem, iesaistot arī TM.

Likums "Par valsts noslēpumu" paredz, ka informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā. Tagad rosināts šo sadalījumu papildināt ar informāciju dienesta vajadzībām.

Grozījumi paredz, ka par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi.

Attiecībā uz valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņiem tiek piedāvāts, ka informācijai dienesta vajadzībām tiek noteikta slepenība uz trīs gadiem.

Specdienesti argumentējuši, ka pašreizējā informācijas dienesta vajadzībām definīcija ir pārāk neskaidra, izpratne par šo terminu bieži vien ir atšķirīga, kā arī nepastāv konkrēti kritēriji informācijas dienesta vajadzībām noteikšanai. Pašreizējā informācijas dienesta vajadzībām definīcija esot par šauru un liedzot iestādēm pilnvērtīgi izmantot informācijas klasificēšanas piedāvātās iespējas, jo var būt gadījumi, kad informācija ir aizsargājama, lai arī tā nav cieši saistīta ar valsts drošību.

LŽA valdes loceklis un Latvijas Televīzijas žurnālists Ivo Leitāns komisijas sēdē norādīja, nav bijusi diskusija un laika pilnvērtīgi iepazīties, saprast un vērtēt. "Arī par definīciju informācija dienesta vajadzībām - vai tā nav pārāk plaša, vai aiz tās par valsts noslēpumu netiks padarīts pārāk daudz kas un vai ar šo informāciju iepazīties vēlāk vispār būs iespējams žurnālistiem un sabiedrībai. Vienkārši šie jautājumi ir neskaidri šobrīd," uzsvēra Leitāns.

NDK vadītājs Jānis Dombrava (NA) apgalvoja, ka Latvija ir ļoti demokrātiska valsts un šie likumprojekti nokļuva Saeimas sēdes darbakārtībā aizvadītajā nedēļā, kad deputātiem bija iespēja ar tiem iepazīties un balsot par nodošanu komisijām. Tāpat šodien komisijas sēdē ikviens esot varējis piedalīties, lai gan ir vērtējams jautājums, vai nevalstiskajām organizācijām nebūtu jānosūta īpašs uzaicinājums.

Vēstulē, kas nosūtīta Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam (AS) un visām frakcijām, LŽA norādījusi, ka piedāvāto grozījumu būtība ir tajā, ka informācija dienesta vajadzībām tiek padarīta par valsts noslēpuma veidu, līdz ar to šādu informāciju vairs neregulēs Informācijas atklātības likuma normas, bet gan likums "Par valsts noslēpumu".

"Vēlamies norādīt, ka jebkura vārda brīvības un informācijas brīvības ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nopietni apspriežama. Ja valsts izšķiras par informācijas brīvības ierobežojumiem, ir jāizstrādā kompensējošie mehānismi," teikts vēstulē.

Savukārt SAB norāda, ka likumu grozījumi, kas paredz informāciju dienesta vajadzībām padarīt par valsts noslēpumu, ir īpaši aktuāli un neatliekami.

Jau gadiem ilgi bijuši dažādu atbildīgo valsts institūciju vairākkārtīgi mēģinājumi sakārtot informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības regulējumu. Strādājot pie Ministru kabineta noteikumu jaunās redakcijas, secināts, ka labākais risinājums minētā regulējuma sakārtošanai ir tā pārcelšana uz likumu "Par valsts noslēpumu", aģentūru LETA informēja SAB.

Tikmēr domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka likumu grozījumi, kas paredz informāciju dienesta vajadzībām padarīt par valsts noslēpumu, nevar būt pieņemti bez sabiedrības un nevalstisko organizāciju līdzdalības.

Viņa norāda, ka Latvijā jau tā ir problēmas ar informācijas atklātību, sevišķi apstākļos, kad ir strīdi par robežām fizisko personu datu aizsardzībai, komercnoslēpumiem, valsts noslēpumiem un, ka jau pašlaik noslepenots tiek par daudz.

"Šajā konkrētajā gadījumā likuma izmaiņas paver iespējas par valsts noslēpumu nosaukt jebkādu iestādes informāciju, kuras izpaušana vai atklāšana var radīt risku iestādes pilnvērtīgai funkciju īstenošanai, tātad - jeb kam, ko iestāde uzskata par tādu risku," uzsver Kažoka, papildinot, ka grozījumi tiek virzīti bez diskusijām ar ekspertiem, atklātības jomas nevalstiskajām organizācijām, Tiesībsargu un Tieslietu ministriju.