Romāns Oļekšijs: atjaunīgās enerģijas avotu klāstā atklāts viss, kas atklājams; attīstīsies tehnoloģijas

Viens no augsti pieprasītiem enerģētikas nozares speciālistiem

Romāns Oļekšijs ir AS “Latvenergo” vēja un saules parku attīstības projektu vadītājs. Kā norāda Romāns, šāds amats Latvijā ir samērā jauns, jo arī viņa pārstāvētā uzņēmuma struktūrvienība, kas specializējas saules un vēja parku kā lieljaudas ražošanas objektu attīstīšanā, izveidota mazliet vairāk nekā pirms gada.

Lai arī Romānam nebija tiešas pieredzes vēja un saules parku būvniecībā, ilgstošā pieredze enerģētikas nozarē un zināšanas ģeneratoru pieslēguma jautājumos ļāva pieņemt jaunus izaicinājumus un attīstīt savu karjeru ilgtspējīgas enerģijas jomā.

“Patlaban ikdienā vadu pilna spektra saules un vēja enerģijas projektus – sākot no plānošanas un ideju ģenerēšanas līdz pat brīdim, kad projekts tiek nodots ekspluatācijā. Tas gan izklausās vieglāk, nekā ir patiesībā, turklāt ar labām zināšanām projektu vadībā nepietiek – jāpārzina ļoti plašas jomas, sākot no likumdošanas līdz pat specifiskiem elektroenerģijas ražošanas jautājumiem, jāsaprot arī projekta tehniskās puses. Jābūt elastīgam un jāprot pielāgoties ļoti mainīgiem apstākļiem, jo reizēm tehnoloģiju attīstība liek ieviest korekcijas cilvēku plānos.

Piemēram, invertoru, kas ir viena no saules elektrostaciju sastāvdaļām, jauda gada laikā pieaugusi vairāk nekā par 50 %. Ņemot vērā, ka mēs vēlamies saules parkus veidot atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām, nepieciešams ātri reaģēt, lai salāgotu visu iekārtu darbību. Enerģētikas projektos ir būtiski izprast kopējos procesus un censties paredzēt vairākus soļus uz priekšu,“ stāsta Romāns.

Teorētiski projektu vadītāja amatā Romāns varētu paļauties uz citiem speciālistiem, taču viņš norāda, ka fizikas zināšanas viņam palīdz savus pienākumus veikt labāk: “Man ir paveicies, ka varu strādāt spēcīgu inženieru un projektētāju komandā. Tomēr man ir svarīgi, ka varu noteiktus uzdevumus atrisināt arī pats, labāk saprast, ko iesaka tehniskie speciālisti, lai spētu ierosināt meklēt vēl kādu alternatīvu, kas galarezultātā var izrādīties labāka.”

Kā norāda Romāns, pieredzējuši speciālisti lieljaudas vēja un saules parku būvniecībā patlaban ir ļoti pieprasīti, un prognozējams, ka pieprasījums tikai pieaugs. Latvija mērķtiecīgi attīsta atjaunīgās enerģijas ražošanu, kas ir būtisks priekšnoteikums jauno speciālistu potenciālam augt un pilnveidoties kopā ar nozari.

Pamatzināšanas fizikā ļauj labāk izprast apkārt notiekošo

Vaicājot par fizikas zināšanu lietderīgumu arī ārpus tehniskajām nozarēm, Romāns uzskata, ka fizikas zināšanas ir ļoti plašs jēdziens un tās ļauj labāk izprast apkārt notiekošos procesus: “Piemēram, uzbūvējam māju un pārmetam meistariem, ka kādas iekārtas nestrādā tik labi kā rakstīts brošūrā, taču reizēm nav iemesla vainot būvniekus.

Jāpaanalizē savas fizikas zināšanas – tās var palīdzēt saprast, kur patiesībā ir problēma. Iespējams, izvēlētā tehnoloģija nemaz nav saderīga ar citiem risinājumiem, kas lietoti mājas būvniecībā.”

Līdzīgi eksperts stāsta par mītiem, kas apvij saules un vēja enerģijas iegūšanu. Viņš norāda, ka mītu atspēkošana ir sarežģīta, jo cilvēkiem patīk “skaļas” tēmas – vienkāršus, loģiskus faktus un labas ziņas lasa mazāk. Taču tehnoloģiju attīstība atrisina atjaunīgās eneŗģijas ieguves sistēmu nepilnības.

“Vēja un saules parku ražotāji, kā arī būvnieki saprot viņu veidoto sistēmu ietekmi uz vidi un cilvēkiem. Gribētu aicināt cilvēkus nedzīvot akmens laikmetā un pavērot ekonomiski attīstītākas valstis, kuras būvē vēja parkus daudz ātrāk un iegūst videi draudzīgu enerģiju daudz lielākos apjomos. Nav nepieciešams mākslīgi radīt ierobežojumus – jāanalizē fakti, dati un reāli piemēri,” norāda R. Oļekšijs.

Skolas laikā viņu fizika nesaistīja, iespējams, tādēļ, ka četru gadu laikā nomainījās pieci skolotāji un pusi mācību gada fizikas skolotāja skolā nebija vispār. Romāna interesi par tehnoloģijām radījuši vecāki, kuri abi ir inženieri.

“Universitātē izvēlējos ar enerģētiku saistītu programmu un sapratu, ka manas fizikas zināšanas ir vājas – nācās apgūt visu pašam. Man skolā ļoti labi padevās matemātika, tādēļ fizikas apgūšana pašmācības ceļā bija vieglāka,” stāsta Romāns.

Viņš iedrošina jauniešus nebaidīties no fizikas, ķīmijas un matemātikas: “Izpratne, nevis tikai definīciju un likumu zināšana, dod ļoti daudz. Tehnisko nozaru pamatu pārzināšana sniedz priekšrocības jebkurā dzīves situācijā. Piemēram, pašreiz ļoti populārajā IT nozarē tiek veikta dažādu procesu automatizācija, kuru labāk realizēt tad, ja izproti, ko nepieciešams automatizēt. Fizikas zināšanas var palīdzēt pat sportā, jo, zinot sava ķermeņa fizikālās priekšrocības, iespējams būt ātrākam un spēcīgākam.”

Starp enerģētikas līderiem

Romāns ir “komandas spēlētājs” – ja būtu jāizvēlas pavisam cits karjeras ceļš, viņš labprāt nodarbotos ar profesionālo sportu. Iespējams, tieši tādēļ Romāns, sadarbojoties ar līdzīgi domājošajiem, ar interesi iesaistās Pasaules Enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas iniciētajā kompetences stiprināšanas programmā "Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā".

“Programmā satiekas un pieredzē dalās jauni, enerģētikas nozarē strādājoši cilvēki. Pārstāvam dažādas jomas un amatus, mūsu ikdienas atšķiras, līdz ar to enerģētikas sektoru uztveram kā kopēju daudzpusīgu procesu mehānismu, nevis mēģinām nozari ietekmēt sev par labu. Pasaules enerģētikas nozares paspārnē, sadarbojoties ar kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas, risinām enerģētikas trilemmu, kas ļauj saprast, cik labi, salīdzinot ar citām valstīm, ir attīstīts mūsu enerģētikas sektors. Kopīgi meklējam kritērijus, kas ļautu novērtēt un pilnveidot Baltijas enerģētikas sektoru. Programmas ietvaros parasti tiekamies vienu reizi nedēļā, bet, ja tuvojas kādi pasākumi, atsevišķas darba grupas tiek organizētas biežāk,” stāsta Romāns.

Pārejai uz pilnīgu dabai draudzīgu elektroenerģijas iegūšanu ir ekonomisks pamats

Vēl pāris gadus iepriekš atjaunīgās enerģijas izmantošana plašākai sabiedrībai bija sveša, taču pašreiz arvien biežāk uz privātmāju jumtiem redzam saules enerģijas paneļus vai kolektorus, šur tur parādās arī lielāki saules parki. Romāns uzskata, ka atjaunīgā enerģija mūsu ikdienā ir arvien klātesošāka, jo tehnoloģiju attīstības dēļ tās izmantošanai ir ekonomisks pamats.

“Būsim godīgi – tādas vēja turbīnas, kādas Latvijā redzam pašreiz, sāka attīstīties 21. gs. sākumā un tikai tagad ir sasniegušas tādu tehnoloģisko briedumu, lai spētu konkurēt ar mums ierastām, klasiskām elektroenerģijas iegūšanas tehnoloģijām. Tas pats attiecas uz saules enerģiju – būtiskākais progress ir noticis tikai pēdējos piecos gados,” stāsta R. Oļekšijs. 

Nākotnes ideālā elektroenerģijas apgādes sistēma balstīsies uz tehnoloģiju attīstību

Atbildot uz jautājumu par elektroenerģijas iegūšanu nākotnē, Romāns ir tiešs – viņaprāt, ideālais elektroenerģijas tīkls būtu tāds, kas atstāj vismazāko ietekmi uz planētu. Tīkla galvenie elementi būtu saules un vēja enerģijas ģeneratori, ūdeņraža ražošana un izmantošana.

“Ūdeņraža attīstīšana mazinās mūsu atkarību no lieljaudas elektroenerģijas uzkrājējiem, kuru pašreiz izplatītākā tehnoloģija ir litija jonu baterijas. Šie materiāli ir ierobežoti, un mēs nevaram uz tiem paļauties bezgalīgi – ir jāmeklē alternatīvas, un viens no alternatīvajiem variantiem elektroenerģijas uzkrāšanai ir tieši ūdeņradis. Šis enerģijas avots pašreiz vēl nespēj konkurēt ar dabasgāzi. Tā iegūšanai nepieciešams patērēt četras enerģijas vienības, bet, ūdeņradi atkārtoti pārvēršot elektroenerģijā, iegūstam tikai vienu enerģijas vienību. Zudumi ir augsti, taču tos var kompensēt ar ļoti labi attīstītu un saplānotu ražošanas tīklu,” stāsta eksperts.

Viņš uzsver, ka galvenais, kas elektroapgādē attīstīsies un vēl ir liels izaicinājums, ir dabai pēc iespējas draudzīgāka elektroenerģijas uzkrāšana.

Vai iespējams, ka eksistē vēl kāds neatklāts enerģijas ieguves avots? Romāns Oļekšijs uzskata, ka nē: “Esam atklājuši visu, ko var atklāt, taču tas, kas attīstīsies un ko mēs pašreiz nevaram paredzēt, ir tehnoloģijas. Tās var pamainīt dažādu enerģijas ieguves avotu efektivitāti. Varbūt tas, ko pašreiz apgūt vēl nav izdevīgi un ekonomiski pamatoti, būs mūsu nākotnes enerģija.”

Raksts tapis sadarbībā ar erudīcijas konkursu “FIZMIX Eksperiments".