Pēdējā laikā sociālajos tīklos visai bieži iesaistos diskusijās, kurās tautieši aizstāv Latvijas krievus. Jo izrādās, ka principā šobrīd neeksistē sabiedrības grupa, kurai klātos vēl grūtāk vai kura būtu vēl neaizsargātāka par viņiem. Tāpat izrādās, ka ļaunie latvieši viņus burtiski ik uz soļa pazemo, savukārt dzīvošanai Latvijā latviešu valodas zināšanas ir pazemojoša prasība.

Teikšu, kā ir, – ļoti grūti paiet garām šādiem komentāriem un neko neatbildēt. Un šie komentētāji pat nav kaut kādi anonīmi Kremļa troļļi, bet gan mūsu pašu augstskolu pasniedzēji, teicami žurnālisti, reklāmisti, pilsoniskie aktīvisti un citi citkārt loģiski un saprātīgi domājošie.

Lūk, sēdēju, atbildēju uz kārtējo izlasīto nejēdzību, kad kāds veltīja man komentāru: “Vai tev iekodis Iesalnieks?” Jo, redziet, – ja es neuzskatu, ka mītnesvalsts valodas apguve ir cilvēkus pazemojoša prasība, es automātiski kļūstu par trakāko nacionāli, kas var ienākt prātā. Es jau burtiski lādēju krievu pensionārus lopu vagonos. Pretjautājumu “Bet vai jums gadījumā nav iekodis Putins?” paturēju pie sevis.

Bet cilvēka prāts ir apbrīnojama lieta. Piemēram, es dienu no dienas lasīju arvien jaunus sociālo tīklu ierakstus. Tie bija apcerējumi no cilvēkiem, kuru viedokli parasti ļoti augstu vērtēju, bet tagad lasītajam kategoriski nepiekrītu. Kā tas nākas, ka šie gudrie un talantīgie cilvēki var tik strauji saiet sviestā un sākt rakstīt pilnīgas muļķības? Pat valstij kaitniecīgas muļķības, kas robežojas ar Kremļa naratīvu.

Komentāri (6)
CopyLinkedIn Draugiem X