"Esam apdalīti." Vairākas pašvaldības uzskata, ka netaisnīgi paliks bez ES fonda naudas (1)

2021. gada vasarā spēkā stājās jaunā Latvijas novadu karte. 119 pašvaldību vietā tagad Latvijā ir 43. Par novadu reformu bija vētraini strīdi, bet daudz mazāku vērību izpelnījās izmaiņas plānošanas reģionu kartē. Tās ir piecas struktūras, kurās pašvaldības apvienojas, lai koordinētu sadarbību un attīstību, kā arī sadalītu Eiropas Savienības (ES) fondus.

Administratīvās reformas rezultātā četri novadi tika atdalīti no Rīgas reģiona. Tukuma novads pievienojās Kurzemes plānošanas reģionam, Ogres, Limbažu un Saulkrastu - Vidzemei. Tam bija tālejošs mērķis - bija informācija, ka Eiropa arvien mazāk atbalstīs Rīgu un Pierīgu un lielāka naudas daļa tiks reģioniem.

Eiropas Komisijas Taisnīgās pārkārtošanās plānu 180 miljonu eiro par fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanu sākumā piedāvāja tikai Latgalei un Vidzemei. Pie mums šai kurināmā grupai atbilst kūdra, kuru jau tāpat izmanto maz. Latvija strīdējās ar Komisiju un panāca, ka uz naudu varēs pretendēt visai valsts, izņemot Rīgas reģionu. Nebija nekādu aizdomu, ka plānā kaut kas aizgājis greizi.

Pusgadu vēlāk Eiropas Komisija plānu apstiprināja. Drīz sāksies projektu iesniegšana pirmajā no programmām, bet tagad atklājies pārsteigums. Novadi, kas pirms diviem gadiem pameta Rīgas reģionu un pievienojās citiem, uz naudu pretendēt nevar.

"Pamešana jau saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. Līdzīgā situācijā kā pašlaik ir jaunais Tukuma novads, tādā pašā ir arī Limbaži un Ogre, kas no Rīgas plānošanas reģiona tika pārdalīti pie Vidzemes, mēs pie Kurzemes," norāda Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.

Tukuma novads nevar pretendēt arī uz tā saukto pārrobežu projektu finansējumu, kur, pēc mēra aplēsēm, varētu iegūt ap trīs miljoniem eiro. Ar to novada dome samierinājās, bet apmēram pirms mēneša kļuvis skaidrs, ka arī no Taisnīgās pārdales fonda tam nekas netiks. No tā pašvaldība cerēja iegūt apmēram miljonu eiro. Ar to visām attīstības iecerēm tāpat nepietiktu, bet vismaz varētu kādu no tām iesākt.

Viens no projektiem, ko Tukuma pašvaldība vēlējās pieteikt fondam, ir industriālā teritorija pilsētas Rūpniecības un Dienvidu ielā.

Te gandrīz piecu hektāru platībā vēlas ierīkot apgaismojumu, gājēju ietves, stāvlaukumus un citu infrastruktūru vairāk nekā četru miljonu eiro vērtībā.

Otrs projekts ir industriālā teritorija Pūrē, kur uzņēmumi jau strādā, bet jāsakārto ceļi. Trešais - teritorija pie Tukuma lidostas, kur drīzumā plānotas jaunas rūpnīcas. Pašvaldība apgalvo, ka līdz ar būvniecības un energoresursu sadārdzinājumu ieguldījumiem savu līdzekļu nepaliek.

Tādā pašā situācijā ir arī Ogre, Limbaži un Saulkrasti.

"Mums arī pirms mēneša tas bija zināms pārsteigums, ka viss izskatās tādā veidā kā tagad. Tā mums ir vitāla nepieciešamība, lai mēs varētu pretendēt uz naudām, jo mums tomēr ir milzīga teritorija, četras pilsētas, 16 pagasti," stāsta Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

"Visām pašvaldībām ir sagatavoti projekti, idejas, pretī ir uzņēmēji, kam ir apsolīts, kas jau gaida, bet gadu no gada tiek atlikts.

Šeit jāmeklē veids, kā tos projektus realizēt. It kā no vienas puses, protams, negribās aizkavēt visai Latvijai Eiropas Savienības fondu apguvi, kaut ko pārskaņojot. Savā laikā VARAM ministrija, kā es noprotu, šo kļūdu ir pieļāvusi, nav rēķinājusies, kā pēc ATR izskatīsies Latvija, tagad ir kaut kas jālabo," pauž Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis.

Saulkrastos par Eiropas naudu bija iecerēts būvēt ceļu un izeju uz jūru vietā, kur investors būvē jaunu viesnīcu. Tā piecu kilometru garumā būtu vienīgā labiekārtotā izeja uz jūru, stāsta mērs.

"Ņemot vērā, ka plāns tika apstiprināts pagājušā gada beigās, tas tika apstiprināts statistikas reģiona robežās, kas bija spēkā plāna apstiprināšanas brīdī un ir spēkā arī šodien. Jaunās robežas stājas spēkā ar nākamā gada 1. janvāri. Un tādēļ ir tā situācija, ka šīm četrām pašvaldībām tātad nav iespējams pretendēt uz finansējumu, kas paredzēts šī plāna ietvaros, tad tā situācija," skaidro VARAM Valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls.

Taisnīgās pārkārtošanas plānu valdība apstiprināja un iesniedza Eiropas Komisijā gadu pēc teritoriālās reformas un izmaiņām plānošanas reģionos.

Taču Eiropā reģionu karte tiek atjaunota ik pēc trim gadiem. Ja Latvija vēlējās naudu dalīt pēc jaunās kartes, tad tas bija īpaši jāsaskaņo.

"Statistiskie reģioni ir vienoti pēc noteiktiem kritērijiem, iedzīvotāju skaita, lai tie būtu līdzīgi visā Eiropas Savienībā. Ir regula, ir iedzīvotāju skaita kritēriji un visas dalībvalstis ir saskaņojušas ar "Eurostat" un noteikušas savus statistiskos reģionus. Tieši tam mērķim, lai Eiropas līmenī visus jomu attīstības dokumentus varētu izstrādāt, balstoties uz salīdzināmu statistiku," stāsta Centrālās Statistikas pārvaldes Statistikas metodoloģijas un kvalitātes departamenta direktore Jolanta Minkeviča.

2021. gada nogalē Latvija no Eiropas Komisijas saņēma aicinājumu iesniegt izmaiņas reģionālajā sadalījumā. 2022. gada sākumā Centrālā Statistikas pārvalde nosūtīja prasīto informāciju, tapa jauna regula ar jaunajiem reģioniem.

Šonedēļ tā stājās spēkā, taču jaunā karte būs aktuāla tikai no 2024. gada sākuma.

"Plāna tvērums varam mainīties tikai tad, ja tiek veikti plāna grozījumi. Neveicot plānu grozījumus, automātiski mainoties statistikas reģionu robežām. Plānu ģeogrāfiskais tvērums nemainās.

Ir iemesli, kas nu šos te teorētisko plānu grozīšanas iespēju būtiski sarežģī, un tas galvenais iemesls tāds, ka lielākā daļa no plānā paredzētā finansējuma - vairāk nekā puse, tas ir vairāk nekā simts miljoni eiro, - ir pieejami tikai līdz 2026. gada beigām. Attiecīgi, ja līdz tam šīs investīcijas netiek izmantotas, tad vēlāk izmantot tās nedrīkst," skaidro Cakuls.

Plāna izstrāde un saskaņošana aizņēma divus ar pusi gadus. Eiropas Komisija iesaka tagad neko nemainīt, bet ķerties pie projektu realizēšanas tiem, kas to var. Citādāk pastāv risks, ka nauda tā arī paliks neizmantota.

Ministrija četrām pašvaldībām iesaka pieteikties uz citiem fondiem, kas atbalsta investīcijas infrastruktūrā. Programmā, kura tām nav pieejama, finansējuma noteikumi ir visizdevīgākie - 85% no projekta.

"Šeit ir iespējams finansēt ļoti nepieciešamu infrastruktūru ar minimālu pašvaldības finansējumu. Protams, ka ir dažādas programmas, šobrīd arī valsts ir izsludinājusi investīciju attīstības programmas. Tās ir 100% par aizņēmuma naudu," stāsta Līcis.

"Lai tad vismaz dod mums kādu iespēju piedalīties, atver kādu citu programmu.

Mēs reāli nevaram konkurēt ar saviem kaimiņiem tīri politiski, jo mums tas sasaukums ir četrus gadus, ja tikai nākamgad atver kādas programmas, tad mēs lielāko daļu sava sasaukuma esam laiduši muļķi un uz tām naudām nekādā veidā neesam varējuši pretendēt.

Es uzskatu, ka tas nav korekti un godīgi, jo novadu reforma bija par to, ka visām teritorijā jāattīstās vienādi un šim pakalpojumiem jābūt izlīdzinātiem. Mēs uzskatām, ka esam apdalīti, tā diezgan konkrēti," pauž Tukuma novada domes priekšsēdētājs Važa.

Ogres mērs domā, ka risinājumu izdosies atrast. Jau iesniegti Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi. Tie paredz paplašināt fonda atbalsta teritoriju. VARAM uzskata, ka tas nav iespējams, jo būtu pretrunā Eiropas Komisijas apstiprinātajam plānam, tāpēc aizmirstajām pašvaldībām jāpiesakās citās programmās.

"Viens no investīciju virzieniem ir bezemisiju autobusi pašvaldību funkciju nodrošināšanai. Izsludinātajā konkursā, kur varēja pretendēt arī šīs pašvaldības, ne visas šo iespēju ir izmantojušas, līdz ar to tā diskusija kaut kas nav pieejams tai brīdī, kad atkal netiek izmantota tā iespēja, kas ir pieejama, liek uzdot jautājumu, vai tur ir patiesa interese," stāsta Sandis Cakuls.

Līdz aprīļa beigām pašvaldības var pieteikties uz naudu infrastruktūrai Atjaunošanas fondā un līdz maija beigām būs gatavi noteikumi vēl citai līdzīgai programmai.

Ministrija noliedz, ka būtu pieļāvusi kļūdu un aizmirsusi saskaņot teritorijas izmaiņas. Jau no sākta gala esot bijis skaidrs, ka kartes izmaiņas attieksies uz nākotni, nevis aktuālajiem fondiem.

Kādēļ pašvaldībām un pat pašu plānošanas reģionu administrācijai šādas informācijas nebija, gan ministrija nevar paskaidrot.

"Pēc kara visi ir gudri. Protams, mēs varam secināt, ka risku vadība nav nostrādājusi šajā gadījumā, jo cilvēki nav apdomājuši visus aspektus. 

Šī situācija nav Latvijā, tā ir visā Eiropas Savienībā vienādi piemērojama - atbalsta instrumentu ziņā. Tātad visas dalībvalstis, kurām mainās reģionālais dalījums ir tieši šādā pašā nelaimīgā situācijā.

Tas nozīmē, ka šīs dalībvalstis var bloķēties un iet savu procedūras ceļu uz Eiropu un interesēties - ai, ai, ai, mēs tagad zaudējam iespējas," norāda Centrālās Statistikas pārvaldes Statistikas metodoloģijas un kvalitātes departamenta direktore.