/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2023/04/17/15262363t1h21e7.png)
Astrofotogrāfam Eduardo Šābergeram Pupo 9. martā izdevies uzņemt patiesi iespaidīgu Saules attēlu, kurā redzama aptuveni 100 tūkstošus kilometru augsta plazmas siena, kas uzšāvusies kosmosā.
Saules "ūdenskritums" iezīmē tās tuvošanos savas aktivitātes zenītam
Šī iespaidīgā plazmas šalts ir tik masīva, ka varētu applūdināt astoņas Zemes. Fotogrāfijas autors to nodēvējis par “ūdenskritumu”, jo izskatās, ka kosmosā uzšautā plazma krīt atpakaļ uz Saules.
“Mana datora ekrānā izskatījās, ka tūkstošiem plazmas strūklu tek lejā pa sienu. Tas bija tik iespaidīgi, ka man trūka vārdu,” rakstīja Pupo.
Zinātnieki nu aplēsuši, ka plazma krīt ar patiešām iespaidīgu ātrumu – aptuveni 36 tūkstošiem kilometru stundā, vēstīts izdevumā “Space”.
Zināms, ka Saule tuvojas savas aktivitātes zenītam. Šis ir viens no pēdējiem iespaidīgajiem notikumiem uz Saules, kas norisinājies pēdējo mēnešu laikā. Katrus 11 gadus Saules magnētiskie poli samainās vietām, radot dažādus iespaidīgus procesus.
Astronomi vēro Sauli, ne tikai lai priecātos par krāšņajiem skatiem un iespaidīgām struktūrām. Šādi procesi ietekmē kosmiskos laikapstākļus, kas savukārt var skart mūs. Katrā šādā notikumā no Saules izdalās liels enerģijas daudzums, uz Zemes radot magnētiskās vētras. Tās var bojāt elektrotīklus un citas infrastruktūras.