"[..] Seksuālas attiecības ir pat ļoti atbalstāmas, kamēr tās ir laulāto starpā, kamēr tās ir vērstas uz bērnu radīšanu un kamēr tajās abiem laulātajiem ir prieks," saka teoloģijas doktore Ilze Jansone.
Teoloģe skaidro, ka laulībai ir jābūt pilnībai, kur laulātais ir tuvākais cilvēks, un, ja viens no laulātajiem seksuālās attiecībās prieku negūst, “pēc būtības, ja mēs paskatāmies uz Romas katoļu baznīcu, tad, jā, viņš grēko”.
“Divu laulāto starpā ir jābūt pilnīgai atklātībai, un, ja nav pilnīgās atklātības un laulātais pāris nespēj sarunāties savā starpā par seksu, tad nozīmē, ka kaut kas šajās attiecībās nav pilnīgs,” norāda teoloģe.
Jautāta, vai laulāto seksuālās attiecībās ir pieļaujams BDSM, orālais vai anālais sekss, teoloģe stāsta: “Kristietībā nav tik strikti kā, piemēram, islāmā, kas ļoti skaidri pasaka – nekāda anālā seksa, jo tas ir netīrs, līdz ar to nešķīsts. Kristietība par šīm praksēm nerunā tik detalizēti, līdz ar to droši vien ir iespējams interpretēt.
Protams, varētu būt jautājums, vai vīrietis neizšķiež savu sēklu orālajā seksā vai potenciāli neaiziet bojā kāds bērns, kurš būtu varējis piedzimt, tādējādi būtu varējis veicināt Dieva pavēli laulības institūcijai.