Līdzekļus Krievijas armijas uzturēšanai vāc pat ar komunālo pakalpojumu rēķiniem (1)

QR koda vidū ir burts Z, kas jau kļuvis par vienu no galvenajiem Krievijas īstenotā kara Ukrainā simboliem, bet blakus tam ir aicinājums palīdzēt "speciālajā militārajā operācijā" iesaistītajiem kaujiniekiem, kā arī viņu ģimenēm. Pievienota arī jau lielu popularitāti ieguvusī mirkļbirka #своихнебросаем [no krievu val. - savējos nepametam] un uzruna "Kopā mēs esam spēcīgāki!".

Lai iedzīvotāji nevarētu attaisnoties ar nepamanīšanu, QR kods uzdrukāts abās rēķina pusēs.

Rosina palielināt arī nodokļus

Tas nav vienīgais veids, kā Krievijas valsts cer papildināt kara naudas lādi. Pagājušajā nedēļā Valsts domes deputāts Oļegs Ņilovs rosināja par 2-3% palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli vīriešiem, kuri ir iesaukšanai militārajā dienestā atbilstošā vecumā, bet nepiedalās karadarbībā Ukrainā. 

Pēc Ņilova teiktā, tie varētu būtu aptuveni 1-2 tūkstoši rubļu (11-22 eiro) no katra no 40 miljoniem vīriešu, kuri nepiedalās karadarbībā. Vīriešiem ar lieliem ienākumiem "kara" nodoklis varētu būt pat 5% apmērā. "Sanāk apmēram 60 miljardi rubļu (665 miljoni eiro) mēnesī. Runa nav par budžeta ieņēmumu palielināšanu, bet gan par to mērķtiecīgu novirzīšanu katram "speciālās militārās operācijas" dalībniekam," sacīja deputāts.

Viņaprāt, šādā veidā būs iespējams atrisināt jautājumus saistībā ar iesaukto nodrošinājumu, kā arī maksāt viņiem "400-500 tūkstošus rubļu (~4440-5550 eiro) mēnesī pašreizējo 200-300 tūkstošu (2220-3330 eiro) vietā", tādējādi palielinot dienesta pievilcību brīvprātīgajiem, vēsta izdevums "Spravedlivo".

Savukārt izdevums "Moscow Times", atsaucoties uz Krievijas ziņu aģentūru "Interfax" atgādina, ka Krievijas Finanšu ministrija jau pavasara sākumā nosūtījusi valdībai priekšlikumu sākt "patriotisku" valsts obligāciju emisiju iedzīvotājiem, lai atbalstītu budžetu kara laikā ar Ukrainu.

Pēc "Interfax" avota teiktā, vērtspapīrus valdības vārdā varēs izplatīt bankas un finanšu platformas, un to emisija tiks iekļauta Krievijas "finansiālās suverenitātes nodrošināšanas" plānā.

Papildus šiem priekšlikumiem, lai papildinātu valsts kasi kara laikā, valsts arī organizēja "brīvprātīgu piespiedu kārtā" līdzekļu vākšanu 300 miljardu rubļu apmērā no lielajiem uzņēmumiem, kā arī sāka pārdot Ķīnas juaņas un zeltu no Nacionālā labklājības fonda.