Ogres mēram ir jārīkojas kā krietnam saimniekam, un lēmumiem attiecībā uz muzeju bija jābūt pieņemtiem tiesiskā un demokrātiskā procesā, nevis pēc kaimiņvalsts diktatūras labākajiem paraugiem. Iebiedēšana kā metode nav pieļaujama demokrātiskā sabiedrībā. Muzeja gadījums ir vienīgais, kas pagaidām ir kļuvis sabiedrībai zināms, jo darbinieki ir uzdrīkstējušies par to publiski runāt, norāda Tauriņa.
"Trīs mēnešu laikā Latvijas sabiedrības acu priekšā situācija ir dramatiski pasliktinājusies, tomēr valsts augstākās amatpersonas ir izvēlējušās nereaģēt un līdz ar to pieļaut Ogres mēra tālāku izrēķināšanos ar Ogres muzeja darbiniekiem. Par to liecina arī atklātās vēstules valsts augstākajām amatpersonām, ko parakstīja vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji un organizācijas, neskatīšana pēc būtības un tās "futbolēšana" starp ministrijām. Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītāja un vairākas darbinieces spiediena rezultātā nolēmušas atstāt amatu, tādēļ muzeja darbība ir apdraudēta," turpina Tauriņa.
Kā vēstīts, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) situācija Ogrē "nav pieņemama", un premjers aicinās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Sprindžuku izskatīt šo lietu pēc būtības.
"Mēs esam demokrātiska valsts, un demokrātiskās valstīs ir zināma lietu secība un lietas, kuras var un kurām vajag notikt, un ir arī tādas, kas nav vēlamais virziens," tā uz jautājumu par notikumiem starp Ogres pašvaldību un Ogres muzeju pirmdien atbildēja Kariņš.
Savukārt Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Klotiņš uzskata, ka tas ir samilzis konflikts starp Ogres novada priekšsēdētāju Helmani un Ogres muzeja vadītāju, kam nav izdevies rast risinājumu. "Šādiem konfliktiem nevajadzētu rasties pašvaldībās, un katrai iesaistītajai pusei ir paškritiski jāizvērtē sava līdzšinējā rīcība, nostāja un jāsaskata savas kļūdas," sacīja Klotiņš.