Kā laikus atpazīt hronisku slimību priekšvēstnešus un neiedzīvoties nepatīkamajā problēmā, skaidro “Apotheka” sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Nesajaukt saaukstēšanos ar alerģiju
Kad ārā vēss un sauss gaiss, organisms pats parūpējas, lai deguna ejās veidotos vairāk gļotu, kas ieelpoto gaisu palīdz sasildīt un mitrināt. Tā ir gluži normāla fizioloģiska aizsargreakcija, un šis ir iemesls, kādēļ dažkārt, iznākot no siltas telpas ārā vējā vai aukstumā, deguns drīz vien sāk pilēt. Savukārt pavasarī, plaukstot koku pumpuriem, ne vienu vien piemeklē sezonas iesnas, ko mēdz dēvēt arī par siena drudzi. Nereti šo kaiti, ko pavada tekošs un niezošs deguns un sūrstošas, apsārtušas acis, mēdz jaukt ar saaukstēšanos.
“Kaut gan abām slimībām ir līdzīgi simptomi, tostarp arī šķavas, klepus un aizlikts, tekošs deguns, tomēr
galvenā atšķirība starp siena drudzi un saaukstēšanos ir slimības ilgums.
Saaukstēšanās, kuru ir izraisījuši vīrusi un baktērijas, ilgst aptuveni 5‒7 dienas, turklāt slimniekam bieži vien ir arī paaugstināta temperatūra, savukārt siena drudzis, kuru parasti izraisa ziedputekšņi, turpinās tik ilgi, cik ilgi pastāv kontakts ar alergēnu, un tam nav raksturīga temperatūra,” skaidro Ivanda Krastiņa.