/nginx/o/2022/01/19/14317465t1h6434.jpg)
Visā pasaulē runā par to, ka Krievijas iedzīvotāji ir atbildīgi par Ukrainā notiekošajām zvērībām, jo pietiekami neprotestē pret Putina aizsākto karu. “Visur visu laiku kaut kas notiek: izdala aģitācijas lapiņas, nogriež televīzijas kabeļus, bojā dzelzceļa sliedes, dedzina kara komisariātus,” šo viedokli, stāstot par protestiem Krievijā, atspēko aktīviste Natālija Arno. Viņa vada fondu "Brīvā Krievija" — starptautisku organizāciju, kas atbalsta pilsonisko sabiedrību un demokrātisko attīstību Krievijā. Pēc 24. februāra tas kļuva par vienu no visredzamākajiem pretkara kustības dalībniekiem. Pēdējā gada laikā fonds ne tikai organizējis protestus pret Vladimira Putina režīmu un karu Ukrainā, bet arī palīdzējis Ukrainas bruņotajiem spēkiem un iedzīvotājiem. Nesen TVNET tiešsaistes žurnāls “Klik” tikās ar Natāliju, lai runātu par protestiem Krievijā, sankciju efektivitāti un risinājumiem karam Ukrainā.
Kādēļ Krievijas iedzīvotāji neprotestē pret notiekošo Ukrainā?
Represijas. Vēl pirms pilna mēroga iebrukuma par vienkāršu tvītu varēja ieslodzīt uz četriem gadiem. Pēc tam tika pieņemti vēl represīvāki likumi, un tagad par vārdu "karš" var saņemt līdz pat 15 gadiem. Turklāt, iespējams, ir neticība, ka ar protestiem var kaut ko mainīt. Galu galā jau padomju laikos ilgi ieaudzināja iemācītās bezpalīdzības sindromu.
Ir tādi, kas saprot, ka brīvībā viņi varēs nodarboties ar humānās palīdzības sniegšanu vai informēt vairāk cilvēku par to, kas notiek. Piemēram, daudzus ukraiņus pret viņu gribu deportēja uz Krieviju. Viņus sāka izkaisīt pa reģioniem, tai skaitā Tālajiem Austrumiem. Tomēr dažiem izdevās izbraukt. Un, piemēram, ceļš līdz Igaunijas robežām bieži tika veikts ar parastu krievu palīdzību. Viņi vienkārši rīkojās, nevis protestēja.
Tomēr nav taisnība, ka krievi neprotestē.