Arheologi Parīzes centrā atraduši neskartus senkapus

Nesaprotamā veidā senkapi netika atrasti ceļu remontu laikā, kas tur notikuši gadu gaitā, vai dzelzceļa stacijas būvniecības laikā 1970. gados. Par laimi, pēdējie remontdarbi beidzās ar zvanu arheologiem, raksta "AFP".

Preses konferencē arheologi stāstīja, ka jau iepriekš pastāvējušas aizdomas, ka šajā teritorijā varētu būt kādi apbedījumi, jo netālu atrodas Svētā Žaka kapsēta – lielākā kapsēta gallu-romiešu pilsētā Lutēcijā. 19. gadsimtā šī kapsēta tika daļēji atrakta, bet arheologi savāca tikai vērtīgākos priekšmetus un tad kapsētu atkal aizraka un aizmirsa. Tagad arheologi atraka kapsētas daļu, kas tolaik netika atrasta.

“Neviens to nav redzējis kopš antīkās pasaules,” teica pētnieki.

Arheologus arī pamatīgi iepriecināja izrakumos atrastais skelets ar monētu tā mutē, kas ļāva identificēt kapu vecumu, proti, tie izveidoti mūsu ēras 2. gadsimtā.

Martā sāktajos izrakumos atrasti 50 apbedījumi, kuros apglabāti vīrieši, sievietes un bērni. Tiek uzskatīts, ka tur guļ gallu ļaudis, kas dzīvoja toreizējā Lutēcijā. Cilvēki bija apglabāti koka zārkos, par ko liecināja naglas. Līdzās skeletiem tika atrastas arī māla krūku lauskas, biķeri, kurpes, matadatas, rotaslietas un jostu sprādzes.

Vienā no kapavietām atradās arī cūkas un kāda cita maza dzīvnieka skelets. Visticamāk, tie bija upurēti dieviem.

Atšķirībā no 19. gadsimta arheologiem tagad pētnieki plāno no kapsētas izcelt arī skeletus, lai uzzinātu vairāk par tā laika cilvēku dzīvi, uzturu un veselību.