Gada sākumā Francijā sākās protestu vilnis pret valdības paziņojumu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Nesen arī Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka ar laiku būs jādomā par pensionēšanās vecuma celšanu. Cilvēkiem, kas jau skaita gadus līdz pensijai, tās, protams, nav iepriecinošas ziņas. Vienlaikus, vismaz Latvijā, daudzi ar bažām gaida došanos pensijā, jo saprot, ka ar to, ko saņems, varētu nepietikt pat rēķinu nomaksai.

Aplūkosim, kurās valstīs Eiropā ir augstākais pensionēšanās vecums un kāpēc tas tiek celts, cik liela ir vidējā pensija, cik ilgs ir veselīgi aizvadītais mūžs un kur par došanos pensijā varbūt nav jāsatraucas, jo ļoti iespējams tādu vecumu nemaz nesasniegs.

Pensionēšanās vecums Eiropā

Līdz ar vidējā cilvēku labklājības un līdz ar to arī vidējā dzīves ilguma pieaugumu, Eiropā pēdējās desmitgadēs ir krietni audzis pensionēšanās vecums. Tāpat kā ne visās valstīs ir vienādi dzīves apstākļi, tāpat atšķiras arī pensionēšanās vecums. Taču ne vienmēr tas ir saistīts ar sliktāk pieejamu medicīnu un zemāku dzīves līmeni. Tas pats Francijas piemērs parāda, ka pensionēšanās vecuma celšanai var traucēt sabiedrības spiediens, kura nav gatava pārmaiņām.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X