Šonedēļ klajā nākušas ziņas, ka NATO izstrādā jaunus, nepieredzēti detalizētus plānus Baltijas valstu aizsardzībai. Paralēli joprojām tiek analizēts, cik nopietna konfidenciāla informācija nonākusi atklātībā ASV Aizsardzības departamenta dokumentu noplūdē. Kādu iespaidu uz mūsu reģiona drošību un karu Ukrainā varētu atstāt šie un vēl citi nesenie notikumi? 20. aprīlī raidījumā "Pasaule kabatā" viesojās politologs, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns.

Lietuvas un Igaunijas aizsardzības jomas amatpersonas skaidro, ka jaunajos NATO plānos izvirzīts mērķis aizstāvēt Baltijas valstu teritoriju jau no pirmajām uzbrukuma dienām. Salīdzinājumam, pagājušajā vasarā Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa minēja, ka toreizējie plāni bija pieļāvuši pat 180 dienu ilgu Baltijas valstu okupāciju. Vai mēs varam spriest, ka Baltijas valstu ilggadēji aicinājumi nopietnāk pievērsties šā reģiona aizsardzībai beidzot tiek ne tikai uzklausīti, bet arī atbildēti?

Jā, viennozīmīgi. Un es pat teiktu, ka mēs šobrīd esam drošāki nekā jebkad agrāk pēc neatkarības atjaunošanas. 2004. gadā mēs pievienojamies NATO, bet mēs bijām biedri tikai uz papīra. ASV diplomātisko dokumentu noplūdes rādīja, ka vēl pēc Gruzijas kara nemaz nebija Baltijas valstu aizsardzības plānu. Tas viss nāca ļoti lēnām un lielā mērā tikai un vienīgi pateicoties Ukrainai.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X