To, kad tas darāms, nosaka transportlīdzekļa ražotājs, bet autoservisi tikai ievēro viņu ieteikumus. Tas ir gana sarežģīti, jo svarīgi ir, piemēram, zināt, ka dažādiem dzinējiem var būt dažādi eļļas maiņas intervāli. Tas var būt atkarīgs arī no tā, ar ko darbojas iekšdedzes dzinējs – ar dīzeli vai benzīnu: dīzeļdzinēji ir jutīgāki, tāpēc tiem parasti eļļa ir jāmaina biežāk.
"Serviss nedrīkst rūpi par visu šo komplicēto pasākumu vienkārši uzkraut uz autovadītāja pleciem. Tā pienākums ir laikus uzaicināt mašīnas īpašnieku uz kārtējo apskati. Savukārt, kad viņš atbrauc, tehniķi pārbauda visus šķidrumus atbilstoši nobraukumam vai auto vecumam," stāsta Kiršteins.
Tiesa, ievērojami mierīgāka dzīve šai ziņā ir elektroauto īpašniekiem. "Tiem smērvielas nav nepieciešamas strukturālo īpatnību dēļ – elektromotorā nav metāla detaļu, kas braukšanas laikā saskartos ar citām virsmām," piebilst Kiršteins.
Rūpējas ne tikai par jauniem auto
Plānojot eļļas maiņu, vienmēr ir svarīgi ņemt vērā diezgan banālo aspektu – reālos apstākļus, kādos mašīna tiek izmantota. Teiksim, kalnainā apvidū vai skarbā klimatā (gan stindzinošā aukstumā, gan svelmainā karstumā) dzinējam nākas izturēt lielāku slodzi. Līdz ar to šķidrumi, kas eļļo to daļas, var ātrāk zaudēt savas īpašības, kā arī var samazināties to tilpums.
Tas ir vienlīdz svarīgi neatkarīgi no tā, vai auto ir jauns vai vecs. Kā norāda Kiršteins, daži ražotāji aktīvi atspēko stereotipu, ka kompānijām rūp tikai jaunpārdoto auto apkope. Piemēram, uzņēmums Land Rover Latvijā piedāvā īpašu Platinum programmu 4-10 gadus vecām mašīnām. Tā piedāvā tādu pašu apkopi kā jaunām mašīnām, nepalielinot šādas apskates izmaksas. Noteiktajā laikā speciālisti rūpīgi izvērtē vairāk nekā 20 detaļu stāvokli, kā arī veic tradicionālās pārbaudes.