Par Parīzes sinagogas spridzināšanu Libānas un Kanādas pilsonim piespriests mūža ieslodzījums

Tiesa ņēma vērā prokuroru lūgumu piespriest apsūdzētajam maksimālo sodu.

Prokurori apsūdzības kopsavilkumā norādīja, ka neesot nekādu šaubu par to, ka Diabs, kurš ir vienīgais aizdomās turamais šajā lietā, stāv aiz šīs spridzināšanas.

1980.gada 3.oktobra vakarā motocikls ar sprāgstvielām eksplodēja pie sinagogas Parīzes 16.apgabalā, nogalinot četrus un ievainojot 46 cilvēkus.

Neviens grupējums tā arī neuzņēmās atbildību par šo uzbrukumu, bet policija turēja aizdomās grupu, kas atšķēlusies no Palestīnas Atbrīvošanas tautas frontes.

Francijas izlūkdienests 1999.gadā apsūdzēja socioloģijas profesoru Diabu spridzekļa izgatavošanā. Izlūkdienests norādīja uz Diaba līdzību ar policijas aizdomās turamā skicēm un rokraksta analīzi.

Izlūkdienesta rīcībā arī bija nonākusi pase uz Diaba vārda, kas 1981.gadā tika konfiscēta Romā. Tā kļuva par izšķirošo pierādījumu. Pases zīmogi apliecināja, ka persona iebraukusi un izbraukusi no Spānijas, kur, kā tiek uzskatīts, tika izstrādāts uzbrukuma plāns.

2014.gadā Kanāda pēc Francijas lūguma izdeva tai Diabu, bet izmeklēšanas tiesneši nevarēja pārliecinoši pierādīt viņa vainu, un Diabs tika atbrīvots. 2018.gadā viņš atstāja Franciju un devās uz Kanādu kā brīvs cilvēks.

Tomēr pēc trim gadiem Francijas tiesa atcēla iepriekšējo lēmumu un nolēma, ka Diabam ir jāstājas tiesas priekšā, apsūdzot viņu slepkavībā, slepkavības mēģinājumā un īpašuma iznīcināšanā.

Taču Francijas varasiestādes neizdeva starptautisku orderi viņa aizturēšanai, tādēļ Diabs faktiski pats varēja izlemt, vai ierasties uz tiesu.

Pēc Diaba notiesāšanas izdots jaunas orderis viņa aizturēšanai, kas atkal var izraisīt spriedzi Francijas un Kanādas attiecībās. Pirmo reizi Diaba izdošanas process ilga sešus gadus.