/nginx/o/2023/04/21/15269839t1h54e3.jpg)
Jaunie "Pasažieru vilciens" elektrovilcieni Latvijā varēja sākt kursēt jau septiņus gadus agrāk. Taču 2012. gadā izgāzās vilcienu iepirkums. Saistībā ar to četrus uzņēmuma valdes locekļus tiesa pirms dažiem gadiem atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds par sodāmības ietekmi uz karjeru var neuztraukties, tā kā viņu šogad februārī apžēlojis Valsts prezidents Egils Levits, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Freivaldam ir noņemta sodāmība, kā arī atcelts aizliegums ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību uzņēmumos, tomēr no pienākuma atlīdzināt valstij zaudējumus viņš nav atbrīvots, skaidro LTV.
Valsts prezidentam par apžēlošanas lēmumiem nevienam nav jāatskaitās. Apžēloto vārdi sabiedrībai parasti netiek atklāti, prezidentam arī nav pienākuma skaidrot savus motīvus vai kritērijus, kādēļ kāds ir apžēlots, bet cita lūgums noraidīts.
Tiesības apžēlot notiesātos prezidentam garantē Satversme. Informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā liecina, ka Levits līdz šim ir izskatījis 380 lūgumus par apžēlošanu. No tiem Levits ir apmierinājis 19, tātad apžēloti ir 5%.
To, ka apžēloto vidū ir arī bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, Latvijas Televīzija uzzināja tā sauktās otrās digitālās televīzijas krimināllietas iztiesāšanā, kur līdzās Aināram Šleseram un Andrim Šķēlem par krāpšanu apsūdzēts ir arī Freivalds.
Freivalds bija Satiksmes ministrijas valsts sekretārs 2009. gadā, kad ministrs bija Šlesers un notika digitālās apraides ieviešana Latvijā.
Lietas prokurors Monvīds Zelčs uzskata, ka Freivaldam bija nozīmīga loma shēmā, kuras mērķis esot bijis digitālās televīzijas projektam mākslīgi piesaistīt firmu “Hannu Digital”: “Freivalds manā ieskatā bija viens no Šlesera cilvēkiem Satiksmes ministrijā. Freivalds darbojās gan sākotnējā nodarījuma posmā, kas saistījās ar Ministru kabineta noteikumu izmainīšanu, Freivalds bija Satiksmes ministrijas konkursa komisijas vadītājs, kurš atbilstoši apsūdzības pozīcijai vienpersoniski izlēma par šī konkursa rezultātu, kā rezultātā projektā tika dota iespēja iesaistīt “Hannu Digital”.”
Prokurors Monvīds Zelčs 5. aprīļa sēdē krimināllietas materiāliem lūdza pievienot spriedumu, ar kuru Freivalds tika atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā pasažieru vilcienu iepirkuma krimināllietā, lai raksturotu viņa personību.
Lieta bija saistīta ar neizdevušos vilcienu iepirkumu 2012. gadā, kad Freivalds uzņēmumu vadīja. Vienlaikus materiāliem tika pievienots arī apžēlošanas akts, ar ko Freivaldam šogad noņemta sodāmība un atcelts papildsods.
Zelčs norāda, ka gadījumā, ja tiesa Freivaldu atzīs par vainīgu krāpšanā, viņa personības raksturojums var ietekmēt soda apmēru: “Lai arī šī sodāmība viņam ir noņemta no prezidenta puses, tas raksturo viņa personību. Tas parāda to, ka acīmredzot par viņu var spriest, ka šāda rakstura nodarījumiem, viņiem nav gadījuma raksturs attiecībā uz viņu [Freivaldu].”
Zelčs starp abām krimināllietām velk paralēles, jo abos gadījumos runa ir par valsts iepirkumiem un valstij nodarītiem zaudējumiem.
“Pasažieru vilciena” gadījumā apsūdzība faktiski bija par to, ka ar vilcienu iepirkuma uzvarētāju spāņu uzņēmumu “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A.” jeb “CAF” noslēgtais līgums bijis pārāk atšķirīgs no tā, kāds bija paredzēts konkursa nolikumā.
Pēc sprieduma spēkā stāšanās 2021. gada novembrī vilcienu iepirkuma lietas prokurors Mairis Mackēvičs LTV norādīja, ka grozījumu rezultātā līgums kļuva izdevīgāks “CAF”.
Tiesa Freivaldam un trim pārējiem valdes locekļiem katram piesprieda naudas sodu tuvu 20 000 eiro, savukārt kā papildsodu tiesa visiem aizliedza ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās trīs gadus.
Visiem solidāri tika uzdots arī kompensēt valstij iztērēto naudu par iepirkuma rīkošanu – nepilnu pusotru miljonu eiro. Freivalds sodu ir nomaksājis, taču kompensāciju gan ne.
Valsts prezidents ar apžēlošanas aktu atcēlis aizliegumu Freivaldam ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību uzņēmumos un noņēmis sodāmību. Taču no zaudējumu kompensēšanas Freivalds atbrīvots nav.
Freivalds norāda, ka neviens viņu neesot pamudinājis lūgt apžēlošanu un par to ne ar vienu nav arī konsultējies. Pamatojumā prezidentam viņš aprakstījis vilcienu iepirkuma krimināllietu, kas, viņaprāt, bijusi safabricēta.
“Man viedoklis bija, ka tas tiesas process vai vispār šī lieta bija diezgan baltiem diegiem šūta. Acīmredzot, bijis pamatoti, ja Valsts prezidents ir pieņēmis tādu lēmumu apžēlot, dzēst manu sodāmību. Uz mani vairs tātad neattiecas kriminālsodāmība un atcelts arī papildsods [..] Lieta manā ieskatā ir bijusi diezgan tāda, varētu teikt, safabricēta,” teica Freivalds, kurš arī norādīja, ka vainu neatzīst.
Viedokli par Freivalda apžēlošanu Latvijas Televīzija vaicāja arī vilcienu iepirkuma krimināllietas prokuroram Mairim Mackēvičam. Viņš rakstiskā atbildē uzsvēra, ka prezidents drīkst apžēlot, kuru vēlas. Vienlaikus lēmumu viņš sauc par diskutablu.
“Neapstrīdot Valsts prezidentam piešķirtās plašās tiesības apžēlošanas jautājumos, tomēr visai diskutabls ir Valsts prezidenta lēmums apžēlot notiesāto N. Freivaldu par noziedzīgu nodarījumu, ko viņš kā valsts amatpersona izdarīja, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, un nodarot zaudējumus valstij vairāk kā miljona eiro apmērā, turklāt nekad neatzīstot savu vainu viņam inkriminētajās darbībās,” raksta Mackēvičs.
Prokurors Mackēvičs arī norādīja, ka “sevišķi diskutabls” Levita lēmums apžēlot Freivaldu ir tāpēc, ka Freivalds joprojām ir apsūdzēts par citu noziegumu digitālās televīzijas krimināllietā:
“Valsts prezidents ir definējis vienu no saviem darbības pamatprincipiem – tiesiskums un valsts pārvaldes kvalitāte (tiesiska, taisnīga valsts), taču nav saprotams kā šis pamatprincips korelē ar izdoto Apžēlošanas aktu situācijā, kad pret N.Freivaldu apelācijas instances tiesā tiek skatīta krimināllieta viņa apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā,” pauž Mackēvičs.
Levits savukārt atbild, ka Freivalda apsūdzība digitālās televīzijas krimināllietā viņa lēmumā nekādu lomu nespēlēja: “Citas lietas mēs neskatāmies. Tas ir viens konkrēts gadījums, un man arī nemaz nav informācijas par citām lietām. Katrā ziņā runa ir par vienu specifisku lēmumu, ņemot vērā tos apstākļus. Ir nedaudz saīsināts tas laiks, kad viņš nedrīkst strādāt, lai viņš varētu sākt strādāt ātrāk, lai varētu sākt maksāt kompensāciju. Paldies.”
Nav gan tā, ka Freivalds vispār nedrīkstētu strādāt. Ceļu satiksmes drošības direkcija apliecināja, ka Freivalds strādā par CSDD pārraudzībā esošās Biķernieku kompleksās sporta bāzes vadītāja vietnieku.
Digitālās televīzijas krimināllietā pirmā instance Freivaldu un pārējos apsūdzētos attaisnoja. Šonedēļ apelācijas instancē noslēdzās tiesas izmeklēšana un nākamajā sēdē sāksies debates. Tiesnesis Guntars Stūris sēdē pauda, ka lietai varētu “pielikt punktu” augustā.