Pēc norādes, ka tas ir jautājums par 100 miljoniem eiro, viņš turpina: “Jā, tieši tā, tāpēc arī tur bija viss, sākot no augšas līdz apakšai. Tātad dienesta izmeklēšana, paskaidrojumi no valsts sekretāra par to, kāpēc kas noticis un tā tālāk.”
Dienesta izmeklēšanas rezultātā divas ierēdnes pazeminātas amatā, kā arī pilnveidota iekšējās kontroles sistēma.
Taču 100 miljoni Rail Baltica projektam būtu nozīmējuši daudz. Jo tieši paredzama finansējuma trūkums ir kļuvis par gadsimta objekta vienu no lielākajām, bet ne vienīgo problēmu.
Iepriekšējos gados ziņojumos valdībai gan vēstīts, ka kopumā projekts virzās labi.
“Pie galda sēdinot visus iesaistītos, tā aina, kas pavērās, bija pavisam savādāka, jo četrus piecus gadus tiek kavēti projektēšanas termiņi, no divtūkstoš vajadzīgajām [nekustamajiem īpašumiem] atsavinātas 200, neskaidrība par šīm finansējuma apjomu, par finansēšanas modeli, ja ir zināmi riski, ka darbi kaut kādā brīdī varētu būt pārtraukti vai būt saraustīti, jo mēs esam atkarīgi no tā, ko piešķir,” saka Vitenbergs.
Linkaits iebilst pārmetumiem par to, ka būtu darīts nepietiekami: “Tajā laikā, kad mēs gatavojām šo speciālo Rail Baltica likumu, tajā sākotnējā versijā bija, protams, iekšā daudz radikālāki priekšlikumi, kas ļautu ātrāk virzīt uz priekšu. Bet nu visā šajā valdības saskaņošanas periodā un pēc tam arī Saeimā tā stratēģija tika izvēlēta tāda, ka mēs atrisinām to, ko mēs varam atrisināt, tos jautājums, kas tajā brīdī ir pieņemami visām pusēm un ejam uz priekšu.”