VIDEO ⟩ Raidījums: “Rietumu bankai” stājies spēkā sods par naudas atmazgāšanu

“Rietumu banka” ir pirmā Latvijas banka, kas notiesāta par naudas atmazgāšanu.

Lietas būtība ir tāda, ka franču uzņēmējs Nadavs Bensusāns un viņa kompānija “France Offshore” palīdzēja klientiem slēpt daļu no saviem ienākumiem, lai nebūtu jāmaksā nodokļi. Bensusāns dibināja ārzonu kompānijas un atvēra tām kontus “Rietumu bankā” – aptuveni 300 kontus gadā.

“France Offshore” klientiem – ārzonu kompāniju labuma guvējiem – tika piešķiras kartes, kas ļāva diskrēti izņemt naudu Francijā, skaidro LTV.

Daļa kontu tika izmantoti PVN krāpšanas shēmās, tomēr Bensusāns tiesai apgalvoja, ka vairumam “France Offshore” klientu ar to nebija nekāda sakara.

Apsūdzības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā tika izvirzītas arī “Rietumu bankai”, toreizējam bankas valdes priekšsēdētājam Aleksandram Pankovam un tās Francijas pārstāvniecības vadītājam Sergejam Ščukam. Viņiem 2017. gadā, kopā ar citiem iesaistītajiem, bija jāstājas Parīzes augstākās tiesas priekšā.

Tiesas sēdē Nadavs Bensusāns atzina, ka “France Offshore” darbības bija orientētas uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas un skaidroja, ka viņš nekad nav slēpis savu pakalpojumu būtību no klientiem vai “Rietumu bankas”.

Parīzes Augstākā tiesa secināja, ka naudas atmazgāšana nebūtu iespējama bez “Rietumu bankas”. Lietas materiālos minēts, ka kopumā “France Offshore” lietā atmazgāti minimums ap 200 miljoniem eiro. Tiesas spriedumā arī atzīmēts, ka ar bankas vadītāja Pankova izglītību un pieredzi bankai bija jāspēj novērtēt “France Offshore” atvesto klientu krāpnieciskais raksturs.

Lai gan Bensusāns neskaitījās bankas darbinieks, “Rietumu banka” viņam bija izgatavojusi bankas padomnieka vizītkarti un uztaisījusi e-pasta adresi. Bankas un Bensusāna sadarbība sākumposmā pat nebija dokumentāli noformēta.

2017. gadā Bensusānam piesprieda: piecus gadus cietumā, no tiem trīs nosacīti; trīs miljonu eiro naudas sodu; viena miljona eiro kompensāciju; aizliegumu strādāt nodokļu jomā; konfiscēja apvidus auto, 40 000 eiro vērtu rokaspulksteni un vairāk nekā 150 000 eiro vairāk nekā 20 kontos “Rietumu bankā”.

Bankas vadītājam Pankovam piesprieda četrus gadus nosacīti, Francijas filiāles vadītājam Ščukam - gadu nosacīti, bankai – 80 miljonu eiro lielu sodu naudu. Papildus vairākiem iesaistītajiem solidāri bija jāsamaksā 10 miljonu kompensācijas Francijas valstij.

Banka spriedumu pārsūdzēja, un 2021. gadā apelācijas tiesa sodu būtiski samazināja - līdz 20 miljoniem eiro. Pankovam nosacīto cietumsodu saīsināja līdz diviem gadiem. “Rietumu banka” vēlreiz apstrīdēja 10 miljonu kompensēšanu Francijas valstij. Taču, kā var lasīt pēdējā bankas pārskatā, šogad janvārī Francijā kasāciju noraidīja, tāpēc sodi ir stājušies spēkā.

“Rietumu banka” sniegt “de facto” interviju negribēja.

“Banka ir pārliecināta par savu nevainīgumu saistībā ar izvirzītajām apsūdzībām. Tajā pat laikā, kā tika ziņots iepriekš, saskaņā ar vispārpieņemto praksi banka laicīgi ir izveidojusi uzkrājumus potenciālo soda sankciju piemērošanas gadījumam.

Tādējādi, jebkurš šī tiesas procesa iznākums neietekmēs Rietumu Bankas turpmāko darbību un stabilitāti,” rakstiski atbildēja bankas preses sekretāre Eleonora Gailiša.

Latvijas banku regulatorā stāsta, ka “Rietumu bankai” pēc tiesas prāvas Francijā nesekos jaunas soda sankcijas Latvijā. Bankas sadarbība ar Francijas klientiem tika pārbaudīta 2016. gadā, kad publiski parādījās informācija par “France Offshore” lietu.

Tomēr, kā stāsta Latvijas Bankas naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis, toreiz sods “Rietumu bankai” pusotra miljona eiro apmērā nebija tieši saistīts ar atklājumiem Francijas tiesas prāvā. Banku sodīja par nepilnībām iekšējās kontroles sistēmās. Publiski toreiz izcēla Ziemeļkorejas sankciju apiešanu.

Dažus gadus vēlāk Finanšu un kapitāla tirgus komisija (kas tagad pievienota Latvijas Bankai) “Rietumu banku” sodīja vēlreiz – ar Latvijas vēsturē bargāko sodu 5,9 miljonu eiro apmērā. Riski bankā aizvien netika pietiekami kontrolēti.

“Rietumu banka šo sodu nav samaksājusi, sods ir pārsūdzēts un pašreiz tas ir tiesvedībā, kur tiesa attiecīgi vērtēs pušu argumentus,” saka Markovskis.

Regulators par pusmiljonu eiro sodu piekrita samazināt, bet arī to banka nav gatava maksāt. Tomēr banka regulatora pārbaudē identificētos trūkumus ir novērsusi. “Protams, mēs turpinām sekot līdzi, lai praksē tiktu nodrošināta visu šo prasību izpilde,” atzīmē Latvijas Bankas pārstāvis.

Soda naudas piedzīšana “France Offshore” lietā pašlaik ir Francijas kompetencē. Francijai jāvēršas ar attiecīgu pieprasījumu Latvijas Tieslietu ministrijā. LTV raidījumam ministrijā apliecināja, ka iesniegums no Francijas pagaidām nav saņemts.