Video un foto ⟩ Vērienīgais pedagogu un mediķu pikets noslēdzas ar simbolisku dāvanu pasniegšanu amatpersonām (42)

Protesta dalībnieki ceļu sāka no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) biroja Bruņinieku ielā. 

Gājienā bija pārstāvēti visi izglītības iestāžu tipi un Latvijas reģioni. Pedagogiem gājienā pievienojušies arī mediķi, kā arī kolēģi no Lietuvas un Igaunijas.

Protestētājiem līdzi bija daudz dažādu plakātu, kuru saturs vēstījaa par problēmām nozarē un aicinājumiem rīkoties, lai problēmas novērstu. Plakātos bija norādīts gan uz zemajām algām un lielajām slodzēm, gan ironizēts par politiķiem un viņu lēmumiem. Daudziem protesta dalībniekiem bija zilas vestes.

Raiti virzoties Doma laukuma virzienā, gājiena dalībnieki arī izkliedza dažādus saukļus. Pie Ministru kabineta protestētājiem pievienojās arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, lai aprunātos ar protestētājiem. 

Gājiens noslēdzās Doma laukumā, kur uzrunas teica kā nozares pārstāvji, tā atbildīgās amatpersonas. "No mūsu kopīgā darba ir atkarīgs tas, kā Latvija jutīsies nākotnē," uzrunājot sanākušos, Doma laukumā pauda LIZDA vadītāja Vanaga, piebilstot, ka streikā pieprasa politiķu atbildību. "29 gados 33 protesti. Pietiek! Pietiek iet ielās par pašsaprotamām lietām! Mums ir jāpieliek punkts," tā Vanaga, pirms amatpersonu uzrunām aicinot politiķus sniegt skaidrus risinājumus, nevis aizplīvurotas frāzes.

Kā novēroja TVNET, sanākušie ar svilpieniem un saukļiem reaģēja gan uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Ingas Bērziņas teikto, gan premjera Krišjāņa Kariņa uzrunu, skandējot "Rezultātu, rezultātu!", "Meli, meli!" un aicināja premjeru atkāpties.

Kariņš, uzrunājot Doma laukumā sanākušos protestētājus, atzina kavēšanos ar pedagogu algu paaugstināšanas grafika izstrādi un apstiprināšanu, vienlaikus uzsverot valdības doto solījumu izpildi par pedagogu algu celšanu.

Kariņš pateicās tiem pedagogiem, ar kuriem viņam izdevies aprunāties ceļā no valdības nama līdz Doma laukumam, jo tā ir "reta iespēja ieklausīties daudzos kolektīvos".

Viņš akcentēja, ka, pēdējos gados strādājot kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), solījumi par algu celšanu tika pildīti "santīms santīmā".

"Pieaugums, kas pielemts, bija tas, ko arodbiedrība pieprasīja, un tas tika pildīts," sacīja premjers.

Kariņš atzina, ka solījuma par algu celšanas grafiku, kas dots pirms vēlēšanām, izpilde nedaudz iekavējusies. "Ja kādam ir jāuzņemas atbildība par kavēšanos, tad tas, protams, esmu es," teica politiķis, piebilstot, ka kavēšanās nav notikusi attieksmes vai vēlmes darīt trūkuma dēļ. Kavēšanās notikusi procesa sarežģītības dēļ.

"Darbam ir rezultāts, un ir pieņemts nākamais grafiks. Grafiki izstrādāti sadarbībā ar LIZDA, tie nav izdomāti," uzsvēra politiķis.

Viņš norādīja, ka priekšā ir milzu izaicinājums. Kariņš priecājās protestā uzklausīt Igaunijas arodbiedrības pārstāvi, uzsverot, ka Igaunijas valdība, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, izlēma celt virkni nodokļu. Latvijā "līdz šim brīdim" uz to nav ticis iets.

Kariņš norādīja, ka pēdējos gados faktiski pildīts tas, ko pieprasa daļa pedagogu - nemainīt neko, bet dot papildu naudu. "Tas nenes rezultātu," vērtēja politiķis, uzsverot arī to, ka liela nozīme ir arī pašvaldībām.

Premjers solīja turpināt dialogu un darbu ar LIZDA, paužot pārliecību, ka nav problēmu, ko nevar risināt sarunu ceļā.

Kariņa uzrunu pavadīja klātesošo svilpieni, izsaucieni. Protestētāji piesauca gan politiķu lielo algu pieaugumu, gan arī ironizēja par to, ka "9 centus", kas vidēji esot papildus piešķirti pedagogam, nezinās, kā un kur iztērēt. Pūlis skandēja aicinājumus atkāpties un beigt melot.

Sanākušos uzrunāja arī izglītības ministre Anda Čakša, kura uzsvēra, ka jūt un saprot sanākušo dusmas.

Ap pulksten 13:30 pikets uz brīdi tika pārtraukts, jo vienam no sanākušajiem bija nepieciešama mediķu palīdzība. Kā apliecināja Ilze Aizsilniece, vīrietis nogādāts Stradiņa slimnīcā.

Sapulces noslēgumā protesta organizatori amatpersonām simboliski dāvināja spoguļus, aicinot politiķus tajos ieskatīties un saskatīt līdzatbildību.

Aģentūras LETA aptaujātie gājiena dalībnieki no reģionu izglītības iestādēm norādīja, ka piedalās gājienā, lai tostarp iestātos pret skolu tīkla optimizēšanu, uzsverot, ka neesot korekti runāt par sliktu izglītības kvalitāti mazās lauku skolās.

Kā ziņots, ja tuvākajās dienās netiks izpildītas streika vienošanās, LIZDA neizslēdz iespēju pagarināt streiku, atzina LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Patlaban streiks paredzēts trīs dienas, taču, ja pedagogu prasības netiks izpildītas, LIZDA Padome varētu lemt arī par streika pagarināšanu, tostarp lūkojoties arī eksāmenu norises laika virzienā.

Lēmumu par turpmākajām rīcībām LIZDA Padome pieņems, balstoties uz situācijas attīstību tuvākajās dienās. Vanaga cer, ka pedagogu protesta gājiens un streiks liks politiķiem aizdomāties par to, ka "nepieciešams darīt savu darbu tikpat apzinīgi kā to dara izglītības un medicīnas nozares darbinieki".

Ja pēc trīs streika dienām nekas nemainīsies, LIZDA tiks sasaukta ārkārtas valdes sēde, lai lemtu par tālākajām rīcībām. To starpā varētu būt arī demisijas pieprasījumi.

No pirmdienas sākas arī trīs dienu pedagogu streiks. Ne visās izglītības iestādēs pārtraukts mācību darbs. Informācija par izglītības iestāžu darba norisi atrodama konkrētās pašvaldības mājaslapā, vai jāvēršas izglītības iestādē.

Izglītības un zinātnes ministrijā skaidroja - ja izglītības iestāde nav slēgta, bet strādā minimāli, tad izglītojamiem jānodrošina izglītības ieguves process, jāgādā par viņu drošību un ēdināšanu. Ja streikā piedalās tikai daļa pedagogu, izglītības iestādē ir jāorganizē atbilstīgs izglītības process.

Streika vai pedagogu neesamības dēļ nevar organizēt mācības attālināti. Tāpat nedrīkst piespiest uzņemties streikojošo kolēģu amata pienākumu izpildi pedagogiem, kuri nepiedalās streikā. Ministrijā atsaucās uz Streiku likuma 34.pantu, kas nosaka, ka par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo kolēģu darbu, kā arī par pedagogu pieņemšanu darbā streikojošo pedagogu vietā, var tikt piemērota administratīvā atbildība.

Gadījumā, ja attiecīgajā izglītības iestādē neviens pedagogs nestreiko, izglītības iestāde turpina darbu kā ierasts.

Valdība piektdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro. Pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem zemākā darba algas likme no 1.septembra būs 7,75 eiro. Grafiks paredz, ka 2025.gadā gan vispārējās izglītības, gan pirmsskolas izglītības iestāžu zemākā darba algas likme būs 10,50 eiro

Augstskolu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes no šī gada septembra tiks paaugstinātas par 13%. No 1.septembra profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, lektoriem - 1017 eiro, asistentiem - 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.

Lai šogad nodrošinātu nepieciešamo finansējumu akadēmiskā personāla atlīdzībai, 2 821 222 eiro tiks piešķirti no jau apstiprinātā finansējuma augstākajai izglītībai, bet no 2024.gada ik gadu papildus nepieciešami 8 559 486 eiro.

Pārējo pedagogu algu palielināšanai šogad 9 039 833 eiro tiks nodrošināti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet no 2024.gada ik gadu būs nepieciešami papildus 27 119 499 eiro.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) 21.aprīlī uzsvēra, ka pēc Ministru kabineta (MK) noteikumu apstiprināšanas nav pamata streika rīkošanai.

Tam nepiekrita LIZDA vadītāja Inga Vanaga, kuras ieskatā neesot pieņemami, ka IZM katru dienu piedāvāja jaunas redakcijas, jo arodbiedrībai neesot pietiekami laika iepazīties, lai spētu noteikt, vai tiešām visas streika prasības un vienošanās ir izpildītas.

Tiesību aktu portālā likumprojekti iesniegti 19.aprīļa vakarā, savukārt atzinumu sniegšana iespējama līdz 24.aprīlim. Ņemot vērā, ka grozījumi pieņemti 21.aprīlī, laiks atzinumu sniegšanai bija viena diena.